• Tweet

Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu ēst liesākus ēdienus un vairāk izbaudīt maltīti, jo tas ļautu izvairīties no liekā svara un citām veselības problēmām, secinājuši eksperti, izvērtējot ēšanas paradumus mūsu valstī.

Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis novērojis, ka mēs savā ikdienas ēdienkartē iekļaujam par daudz tauku un cukura, kā arī balto miltu izstrādājumu.

“Tauku īpatsvara norma kopējā ikdienas ēdienkartes kaloriju daudzumā ir līdz 30%, taču Latvijā šis rādītājs nereti pārsniedz pat 40%,” viņš sacīja, atgādinot, ka aptuveni trešdaļa valsts iedzīvotāju cieš no liekā svara.

Arī restorāna “Aqua Luna” šefpavārs Gints Aizupietis secinājis, ka tradicionālā mājas virtuve daudzās Latvijas mājsaimniecībās ir pārāk bagāta taukvielām.

“Cilvēki ēd, piemēram, milzīgas porcijas ar ceptu gaļu un kartupeļiem, kas peld taukos, un pa virsu vēl uzlej treknu miltu mērci, lai gan nestrādā smagu fizisku darbu, kurā uzņemtās kalorijas varētu sadedzināt. Tad nav jābrīnās, ka ķermeņa svars pieaug un piemeklē citas nedienas,” teica pavārmākslas eksperts.

Viņš iesaka kartupeļus un gaļu pagatavot daudz veselīgāk, piemēram, cept tos cepeškrāsnī, nevis uz pannas – tad taukvielas vajadzēs minimāli vai nevajadzēs vispār. Dažādus citus dārzeņus vai saknes var garšīgi un veselīgi pagatavot, vārot, sautējot, tvaicējot un pievienojot tiem garšaugus.

“Cilvēkiem Latvijā būtu jāmācās ēst liesāk, daudzveidīgāk, biežāk, lēnāk un mazākas porcijas, veltot vairāk laika maltītes izbaudīšanai. Ieradumu lietot treknu barību argumentējam ar to, ka nav līdzekļu veselīgas pārtikas iegādei. Drīzāk runa ir par iesīkstējušām tradīcijām, no kurām spītīgi nevēlamies atteikties,” stāsta virtuves virtuozs.

Viņš norādīja – lai gan Latvijā plaši izplatīts ir uzskats, ka veselīgi var ēst tikai cilvēki ar lieliem ienākumiem, vairāki pētījumi parādījuši, ka ēšanas ieradumi nav tiešā veidā saistīti ar cilvēku ienākumu līmeni, bet drīzāk ar audzināšanu un izglītību.

Pētījumi arī apstiprina – ēdot lēnām un cītīgi sakošļājot barību, uzlabojas vielmaiņas process, mazinās stress un samazinās kopējais apēsto kaloriju skaits. Informācija par to, ka esam paēduši, līdz smadzenēm nonāk tikai pēc 20 minūtēm. Ja ēdam nesteidzoties, tad saprotam, kad mums jāapstājas.

Arī našķi var būt vienlaikus veselīgi un gardi – piemēram, restorānā “Aqua Luna” viesi var saldajā var mieloties ar nogatavinātu mango, kas satur dabīgo cukuru, šķiedrvielas un vitamīnus. Dažādus vērtīgus augļus un ogas ikviens cilvēks var iegādāties veikalā vai tirgū un baudīt tos kā saldēdienu ierastās kūkas, cepumu vai citu kalorijām bagāto saldumu vietā, mudināja Aizupietis.

Savukārt Diētas ārstu asociācijas vadītājs Brēmanis uzsvēra – jebkurā gadalaikā ēdienkartei ir jābūt daudzveidīgai. Tajā būtu jāiekļauj dažādi graudaugu produkti, piemēram, rupjmaize un auzu putra, dārzeņi un augļi, tostarp Latvijā audzētas bietes, burkāni, kāposti, āboli. Sava vieta jāatvēl arī piena produktiem un gaļai, olām, biežāk būtu vēlams ēst zivis, kā arī zirņus un pupas.

Ziemas sezonā viņš iesaka veselības uzturēšanai vairāk uzturā lietot ķiplokus, sīpolus, selerijas, ingveru, pētersīļus – derēs gan svaigi, gan kaltēti, gan saldēti. Turklāt vēlams biežāk gatavot maltītes no svaigiem produktiem un mazāk izmantot rūpnieciski ražoto gatavo pārtiku.

Avots: nra.lv