Eksperti: Latvijai ir jābūt Eirozonas spēcīgāko valstu kodolā

Pirmdien, 26. septembrī, norisinājās Finanšu ministrijas (FM) organizētā diskusija “Eirozona kā kodols Eiropas Savienībai: Latvijas iespējas un ierobežojumi”. Tajā kā eksperti piedalījās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis. Diskusiju vadīja A/S “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
“Eiropas Savienības valstu viedoklis par Ekonomikas un monetārās savienības tālāko integrāciju atšķiras, bet atšķirīgas ir tikai domas par taktiku, nevis stratēģiju un kopējo apņēmību veikta pārmaiņas. Stabila Eirozona ir garantija tam, ka ekonomiskajiem satricinājumiem būsim labāk sagatavoti kā jebkad,” diskusijā uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Savukārt EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, runājot par Eirozonas nākotni, norādīja: “Situācija Eirozonā pēdējos gados ir būtiski mainījusies – ir uzlabota tās pārvaldība, veicināta ekonomikas un finanšu stabilitāte. Arī citu valstu, piemēram, Grieķijas krīze rāda, ka iniciatīvas, kas Eirozonā tiek veidotas, lai stiprinātu to pret finanšu šokiem, sekmīgi darbojas. Tomēr dalībvalstīm arī individuālā līmenī jābūt atbildīgām pret to īstenoto fiskālo un ekonomisko politiku, lai nodrošinātu stabilitāti.”
Tāpat diskusijas laikā finanšu ministre norādīja, ka Eirozonā šobrīd ir atrasta virkne risinājumu ekonomiskās pārvaldības efektivizēšanai un stabilizēšanai, tomēr arī turpmāk fiskālās savienības jautājumos ir jāvirzās uz tālāku integrāciju, lai sagatavotos ekonomikas izaicinājumiem.
Finanšu ministre uzsvēra, ka Latvija līdz šim ir skaidri atbalstījusi Eirozonas fiskālās kapacitātes veidošanu, vienlaikus uzsverot to, ka jebkuram izvēlētajam risinājumam ilgtermiņā ir jābūt fiskāli neitrālam.
Diskusijas turpinājumā finanšu ministre norādīja, ka ES primāri ir jāturpina būt nacionālu valstu savienībai, un Eirozonai jādarbojas pēc kopīgiem principiem un interesēm. Attiecīgi – Latvija nav gatava atdot nacionālā budžeta veidošanu ES līmenī, lai arī politiku kopīgošana un koordinēšana ir jāturpina.
Gan finanšu ministre, gan EK viceprezidents Valdis Dombrovskis bija vienisprātis, ka Latvijai jādara viss iespējamais, lai tā būtu Eirozonas spēcīgāko valstu kodolā jeb tā sauktajā pirmā ātruma Eiropā ne tikai politiski, kā šobrīd, bet arī no ekonomisko iespēju viedokļa. Un tas ir ne tikai politiķu un institūciju, bet visas sabiedrības uzdevums kopumā.
Šī diskusija bija noslēgums FM rīkotajam diskusiju ciklam Rīgā un reģionos par to, kāda ES ekonomiskā pārvaldība nepieciešama Latvijai un ko maksā Latvijas politiskā un ekonomiskā konverģence ES.
Foto: Finanšu ministrija
Vēl par tēmu:
FM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālākFM rosina preču un pakalpojumu loteriju atļaujas aizstāt ar paziņošanu VID
Finanšu ministrija (FM) rosina preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai nepieciešamās atļaujas aizstāt ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredz publiskajai apspriešanai nodotais...
Lasīt tālākAptauja: 6 % Latvijas iedzīvotāju ir parādi par komunālajiem maksājumiem un citiem pakalpojumiem
Nedaudz vairāk nekā 6 % iedzīvotāju ir nenokārtotas parādsaistības ārpus kreditēšanas nozares, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem, elektrību, telefonsakariem, automašīnas stāvvietu,...
Lasīt tālāk