Eksperti: ārzemju vērtētāji augstskolām izmaksās trīsreiz dārgāk
Augstākās izglītības jomā strādājošie uzskata, ka izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa apņemšanās uzticēt studiju programmu akreditācijas kūrēšanu ārzemju aģentūrām un savas nacionālās aģentūras neveidošana nav pārdomāts solis ne no nacionālo interešu, ne finanšu aspekta.
Aptaujātie norādīja, ka ārvalstu eksperti studiju programmu vērtēšanā tiktu piesaistīti jebkurā gadījumā – pat tad, ja akreditāciju organizētu Augstākās izglītības padome (AIP), pret kuru ministrs paudis iebildumus. Arī viņa tik kritizētajā starptautiskajā vērtējumā bija iesaistīti 100 ārvalstu eksperti. Jāņem arī vērā, ka līdz šim programmas akreditācija, ko veica Augstākās izglītības kvalitātes centrs, izmaksāja trīs reizes lētāk, nekā to prasītu jebkura starptautiskajā reģistrā esoša ārvalstu aģentūra. «Austrijā vienas programmas izvērtēšana izmaksā 11 000 eiro, Vācijā – pat 12 000 eiro,» norāda Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis. Ja vēl šādu, kā nule veiktajā vērtējumā, programmu ir 850, tad summa esot iespaidīga. Turklāt šī nauda jāmaksā augstskolām pašām no savas kabatas, un līdzekļi nevis aizies Latvijas valsts kasē, bet aiz tās robežām, kas nav uzskatāms par finansiāli izdevīgu soli. Gan A. Teikmanis, gan Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis pauž neizpratni, kāpēc gan Latvija nevar veidot pati savu starptautiski atzītu institūciju, jo katrai valstij tomēr ir sava specifika, un vai ārvalstnieki ņem vērā mūsējo – esot apšaubāmi.
AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra domā, ka Latvijai būtu iespēja attīstīt savu metodiku, un tas augstākās izglītības attīstībai būtu liels pluss. «AIP šim mērķim būtu atbilstoša, un pārmetumi, ka tad jau augstskolas vērtētu pašas sevi, nav pamatoti. Padomē ir tikai viens rektors, un tajā darbojas gan darba devēji, gan zinātnieki un daudzi citi sabiedrības pārstāvji,» teic A. Barševskis.
IZM vēlme izstrādāt savu alternatīvu studiju programmu izvērtējumu, izmantojot iepriekšējo, esot visai neviennozīmīgi vērtējams solis. No vienas puses, iznāk, ka iepriekšējais tomēr bijis neveiksmīgs un nauda tērēta nelietderīgi, kas var likt Eiropas naudas devējiem pat atprasīt projektam iztērēto. J. Vētra norāda, ka, no otras puses, tas ir atbalstāmi, taču tad ir jāizstrādā jauna metodika, kura būtu IZM jāapstiprina, jo iepriekšējā vērtējumā izmantotā, ko gan arī veica pēc IZM apstiprinātas metodikas, taču neesot derīga. «Šis projekts, kā paskaidrojis R. Ķīlis, tiks izmantots citiem mērķiem – valsts budžeta finansējuma sadalījumam, un ir jau pareizi, ka naudu programmas saņem pēc kvalitātes rādītājiem, bet tad šādam vērtējumam jābūt ļoti caurspīdīgam un pamatotam,» uzsver AIP priekšsēdētājs, piebilstot, ka arī šādā gadījumā jāņem vērā arī citi aspekti, piemēram, reģionālais, kā arī tas, kam konkrētās programmas īstenošanai ir izveidota vislabākā materiāli tehniskā bāze.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Teju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākSkolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālākTiesībsargs: Steidzami jānovērš nevienlīdzīgā attieksme uzturlīdzekļu saņemšanas kārtībā
Tiesībām saņemt uzturlīdzekļus jābūt arī tiem jauniešiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā, bet izglītību iegūst ārvalstīs. Tiesībsargs līdz šī gada 31. jūlijam...
Lasīt tālāk