Eksperte: Pirms veikt izmaiņas nodokļu jomā, Latvijā būtu jāsamazina ēnu ekonomika

Ar ēnu ekonomiku jācīnas krietni plašākā perspektīvā, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Ārvalstu investoru padomes locekle un auditorkompānijas “PricewaterhouseCooper” valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
Viņa norādīja, ka, lai gan cīņa ar ēnu ekonomiku vienmēr ir tikusi uzskatīta tikai par VID problēmu, tas esot krietni plašāks jēdziens.
“Ēnu ekonomikas apkarošanai nav jābūt tikai Valsts ieņēmumu dienesta problēmai. Ar to ir jādarbojas un par to ir jādomā krietni plašākā perspektīvā, sākot ar to, kā valsts nodrošina savus iepirkumus,” uzsvēra Elksniņa-Zaščirinska.
Tāpat viņa akcentēja, ka pirms veikt jebkādas izmaiņas nodokļu jomā, sākotnēji Latvijā būtu jāsamazina ēnu ekonomika. “Kamēr mēs mēģināsim aplikt ar nodokļiem tos, kuri maksā nodokļus, un neķersim tos, kuri apzināti nemaksā nodokļus, veidosies uzticības trūkums valsts spējai nodrošināt godīgu nodokļu samaksu,” pauda Elksniņa-Zaščirinska.
Kā zināms, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme paziņojusi, ka Latvijā aplokšņu algu īpatsvars ēnu ekonomikā veido 18%.
Pēc Jaunzemes sacītā, ka ēnu ekonomikas apkarošanā Valsts ieņēmumu dienests koncentrējas uz trīs galvenajām prioritātēm, – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmu izskaušana, aplokšņu algas un nereģistrētā saimnieciskā darbība.
Foto: Unplash
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk