Eksperte: Pirms veikt izmaiņas nodokļu jomā, Latvijā būtu jāsamazina ēnu ekonomika
Ar ēnu ekonomiku jācīnas krietni plašākā perspektīvā, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Ārvalstu investoru padomes locekle un auditorkompānijas “PricewaterhouseCooper” valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
Viņa norādīja, ka, lai gan cīņa ar ēnu ekonomiku vienmēr ir tikusi uzskatīta tikai par VID problēmu, tas esot krietni plašāks jēdziens.
“Ēnu ekonomikas apkarošanai nav jābūt tikai Valsts ieņēmumu dienesta problēmai. Ar to ir jādarbojas un par to ir jādomā krietni plašākā perspektīvā, sākot ar to, kā valsts nodrošina savus iepirkumus,” uzsvēra Elksniņa-Zaščirinska.
Tāpat viņa akcentēja, ka pirms veikt jebkādas izmaiņas nodokļu jomā, sākotnēji Latvijā būtu jāsamazina ēnu ekonomika. “Kamēr mēs mēģināsim aplikt ar nodokļiem tos, kuri maksā nodokļus, un neķersim tos, kuri apzināti nemaksā nodokļus, veidosies uzticības trūkums valsts spējai nodrošināt godīgu nodokļu samaksu,” pauda Elksniņa-Zaščirinska.
Kā zināms, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme paziņojusi, ka Latvijā aplokšņu algu īpatsvars ēnu ekonomikā veido 18%.
Pēc Jaunzemes sacītā, ka ēnu ekonomikas apkarošanā Valsts ieņēmumu dienests koncentrējas uz trīs galvenajām prioritātēm, – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmu izskaušana, aplokšņu algas un nereģistrētā saimnieciskā darbība.
Foto: Unplash
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālāk
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk
Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk
2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk
Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk
Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk
EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālāk
Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālāk
Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālāk
Martā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk