• Tweet

Obligātais eksāmens fizikā vai ķīmijā interesi par dabaszinībām nevairos, un inženierzinātņu speciālistu skaits tāpēc vien strauji neaugs.

Lai mainītu situāciju, jārīkojas kompleksi: dabaszinātņu pamati jāsāk mācīt krietni agrāk, nekā tas ir pašlaik, jāpiesaista skolām kvalificēti pedagogi, jāstiprina interešu izglītība tehniskajā jomā, skolēni jānodrošina ar karjeras konsultācijām, – iesaka izglītības nozarē strādājošie.

Lielu satraukumu par eksakto zināšanu līmeņa lejupslīdi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pauda inženiertehniskajā jomā strādājošie. Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš vērsa uzmanību, ka neiepriecinoši ir ne tikai vidusskolas beidzēju centralizētā matemātikas eksāmena rezultāti, bet arī studentu sekmes – diemžēl no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pirmā kursa audzēkņiem ceturtā daļa nespēj nokārtot ziemas sesiju. Daļa no šiem jauniešiem atbirst, tādējādi iecērtot robu jau tā nepietiekamajā to studējošo skaitā, kas izvēlas mācīties eksaktajās studiju programmās (tikai 10% apgūst inženiertehniskās specialitātes). Pēc viņa domām, obligātam jābūt ne tikai eksāmenam matemātikā, bet arī ķīmijā vai fizikā. Nav normāla situācija, ka to, kas kārto pārbaudījumus dabaszinātnēs, ik gadu kļūst arvien mazāk. Piemēram, ķīmiju pērn lika tikai 3,8% no visiem 12. klases beidzējiem, fiziku – 7,3%.

Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas vadītājs Ilmārs Osmanis norādīja, ka tikai 5% vidusskolas absolventu ir ļoti labi rezultāti matemātikā, bet pat no šiem izcilniekiem tikai neliela daļa izvēlas mācīties inženierzinātnes.

RTU mācību prorektors Uldis Sukovskis atzina, ka situācija ir bēdīga. To pierāda tests, ko pilda pirmā kursa studenti: tajā apkopotas pamatlietas, kas viņiem būtu jāzina. Rezultāti, izrādās, ir sliktāki nekā centralizētajā eksāmenā, un daļa netiek galā pat ar triviāliem uzdevumiem. Viņš gan izteica šaubas, vai visiem vidusskolu beidzējiem, tajā skaitā profesionāli tehnisko un specializēto, vajadzētu kārtot vienu un to pašu centralizēto eksāmenu – iespējams, tas būtu jādiferencē. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Aivars Vētra iebilda, ka šāda sistēma ir jāsaglabā, jo tas ļauj startēt tālāk augstskolās, un arī tām nav jālauza galva, kādā līmenī reflektants matemātiku apguvis. Viņš arī ieteica augstskolām noteikt katrā programmā, kādi centralizētie eksāmeni jākārto. Pašlaik pat tehniskās augstskolas nepieprasa neko papildus, lai tikai nesamazinātu studentu skaitu. Daudzi izlemj, ko studēs, tikai 12. klasē, kad ir jau par vēlu aizlāpīt robus dabaszinātnēs.

Eksperti uzskata, ka ar eksāmenu vien nekas nemainīsies. Bērnus par dabaszinātnēm jāsāk ieinteresēt pēc iespējas agrāk. Taču ir viens bet – trūkst pedagogu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte Modra Jansone uzsvēra, ka dažviet laukos situācija ir katastrofāla un, piemēram, vienā no novadiem četrās pamatskolās nav, kas māca fiziku. Iemesli tam esot gan finansiāli, gan sociāli. Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas prezidente Biruta Šķēle mudināja jautājumu skatīt kompleksi: lai to izdarītu – vajadzīga stratēģija, nevis atsevišķi pasākumi. Valsts izglītības un satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis gan iebilda: neesot jau tā, ka nekas šajā virzienā nav darīts – ir modernizēti dabaszinātņu kabineti, mainītas programmas, jau sākumskolā liekot lielāku uzsvaru uz dabaszinātnēm.

Komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola rezumēja, ka 2015./2016. gadā diez vai vēl varēs ieviest centralizēto eksāmenu un paralēli tam jādomā par citiem pasākumiem, tajā skaitā – interešu izglītībā, karjeras konsultāciju sistēmā, augstākajā izglītībā.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe