Ekonomists: Vērojams ilgākais cenu pieaugums vēsturē
Ziemeļkorejas kodolieroču izmēģinājumi, saspīlējums Tuvajos austrumos, Angelas Merkeles sarežģītais valdības veidošanas process – visi šie pēdējā laika notikumi rosinājuši uzdot jautājumu par ietekmi uz finanšu tirgiem. Tomēr tā bijusi ļoti neliela – kopumā pasaules ekonomika aug veselīgā tempā, skaidro Luminor ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.
Viņš norāda, ka redzams, ka ieguldītāji bijuši pietiekami gudri un koncentrējušies uz reālo akciju tirgu dzinēju – uzņēmumu peļņu. Tuvojoties gada beigām, ir skaidrs, ka šogad uzņēmumu peļņa piedzīvo stabilu izaugsmi visā pasaulē, kur pieauguma tempi daudzos reģionos sasniedz pat divciparu rādītājus.
Par spīti iepriekš plaši paustajam viedoklim, ka Donalda Trampa uzvaras gadījumā finanšu tirgū gaidāms sabrukums, tas nav noticis un realitātē kopš vēlēšanām ASV tirgū nav novērota pat 3% korekcija, drīzāk pretēji – S&P500 indekss turpināja pieaugt 390 dienas, kas ir visilgākais šāda veida periods vēsturē.
ASV uzņēmumu peļņa trešajā ceturksnī pieauga par 8,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un 72,2% no uzņēmumiem, kas līdz šim ziņojuši par saviem rezultātiem, savos rādītājos ir pārspējuši analītiķu prognozes. Šis rādītājs krietni pārsniedz ilgtermiņa vidējo rādītāju – 64%, tādējādi apstiprinot, ka šobrīd ASV uzņēmumi piedzīvo spēcīgas izaugsmes laiku.
Citas finanšu tirgus tendences aizvadītajā mēnesī bijušas saistītas ar Eiropas uzņēmumu peļņas līmeni, kas 3. ceturksnī bija konservatīvs, tomēr sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē būs vērojams spēcīgāks pieaugums. Tāpat tehnoloģijas pārņem mazumtirdzniecības nozari visā pasaulē un daudzās nozarēs roboti aizstāj cilvēkus. Attīstības tirgu akciju izaugsmē arvien lielāku lomu ieņem tehnoloģiju uzņēmumi un akciju tirgū izaugsme ir plaša, kas vairo optimismu un liecina, ka kāpums akciju tirgū ir ilgtspējīgs.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk