Ekonomists: Tādas krīzes kā 2008. gadā vairs nebūs
Pasaules ekonomika bremzējas, taču tādas krīzes kā 2008. gadā noteikti nebūs, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
Pēc viņa sacītā, jāņem vērā, ka jebkurā problēmā var saskatīt arī iespējas. “Tā kā gadalaiki ir cikliski, tā arī ekonomika ir cikliska un tās pārmaiņas būs,” izteicās ekonomists, tajā pašā laikā norādot, ka 2008. gads neatkārtosies.
Runājot par darba tirgū, Kazāks norādīja, ka tas tiešām ir diezgan karsts. “Izaugsme ekonomikā ir bijusi diezgan ilgu laiku. Mēs redzam – pieprasījums pēc darba tirgus ir, pēc cilvēkiem. Un līdz ar to mēs to redzam gan jau ļoti zemos bezdarba rādītājos, gan arī redzam diezgan ilgstošu un tādu nopietnu algu kāpumu,” sacīja Kazāks.
“Šodien mēs diskutēsim, kur tad ir tās iespējas darba tirgū vēl pasmelties tos resursus, kādas ir iekšējās resursa iespējas – bezdarbnieki, neaktīvie, kas mums notiek ar reemigrācijas iespējām, un, protams, arī, kā mēs reaģējam uz tehnoloģijām, ko uzņēmēji, ko iedzīvotāji, ko valsts šajā jomā varētu darīt, lai gan uzņēmēji kļūtu ražīgāki, un līdz ar to arī iedzīvotāji varētu pelnīt vairāk,” sacīja Kazāks.
Runājot par nākotni, pēc viņa sacītā, valstī ir vairāk jādomā par mūžizglītību. “Raugoties nākotnē – ekonomikas izaugsme turpmāk būs jāpanāk ar mazāku cilvēku skaitu. Gan demogrāfiski mēs kā sabiedrība novecojam, ir arī migrācijas jautājumi, mēs redzam atsevišķos gadījumos – vēl te izplūšana turpinās. Un tas nozīmē, ka šīs te problēmas nekur nepazudīs,” atzina Kazāks.
Kā zināms, Latvijas Banka 2. oktobrī rīko gadskārtējo tautsaimniecības konferenci. Šoreiz ekonomisti un uzņēmēji analizēs Baltijas valstu darba tirgū demogrāfijas un tehnoloģijas tendenču iespaidā notiekošās pārmaiņas un nepieciešamos politikas soļus.
Gaidāmas divas paneļdiskusijas – “Kā nodrošināt veselīgu darba tirgu: politikas perspektīvas Baltijas valstīs” un “Mākslīgais intelekts, automatizācija un nodarbinātības nākotne: izaicinājums vai iespēja Baltijas valstīm?”.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk