• Tweet

Papildu 70 miljonu eiro atvēlēšana veselības aprūpes sistēmai nākamgad situāciju būtībā nemainīs, intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

“Ja veselības aprūpe sistēmai nākamgad tiks pārdalīts 1% no sociālajām iemaksām, papildinot nozares budžetu par 70 miljoniem eiro, tas situāciju de facto nemainīs, jo nauda sistēmā izšķīdīs. Un tādā gadījumā arī nākamgad atgriezīsimies pie esošās situācijas ar pakalpojumu nepieejamību,” norāda Rutkaste, skaidrojot, ka nozarei nepieciešami vairāki simti miljoni eiro.

Vienlaikus ekonomists uzsver, ka ir maz ticības, ka veselības aprūpei iedodot papildu naudu, pēkšņi sistēma kļūs daudz efektīvāka.

Pasliktinātos arī pensiju sistēma, norāda Rutkaste, skaidrojot, ka, ja “ugunsgrēka dzēšanai” plāno 3% no sociālajā iemaksām, nākotnes pensijas būs mazākas par 15%.

Veselības nozares finansēšanai Latvijas Banka rosina ieviest Latvijā obligātās veselības apdrošināšanas modeli ar privāto un valsts apdrošinātāju iesaisti, ieviešot konkurences elementu veselības nozarē. Tas ļautu ne tikai piesaistīt trūkstošo finansējumu nozarei (ap 300 miljoniem eiro), bet arī nodrošinātu efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību. Šāds modelis darbotos ilgtermiņā un nebūtu atkarīgs no politiskās konjunktūras.

Jau ziņots, ka Veselības ministrijas atbalstītais modelis paredz uz esošā finansējuma bāzes palielināt veselības aprūpei pieejamo naudas apjomu iekšējas nodokļu pārdales rezultātā (piemēram, daļēja sociālu iemaksu vai cita papildus finansējuma novirzīšana veselības aprūpei). Ieviešot šo modeli, iedzīvotājiem netiktu palielināts kopējais nodokļu slogs un tiktu nodrošināta vienlīdz pieejama veselības aprūpe visiem Latvijas iedzīvotājiem. (Veselības obligātā maksājuma noteikšana, piemēram, 1% apmērā no sociālo iemaksu objekta, ļautu gadā piesaistīt papildus veselības aprūpei ap 70 miljoniem eiro). Šis modelis pakāpeniski ļautu novirzīt veselības aprūpei 12 un vairāk procentus no valsts kopējā budžeta, ko kā minimumu iesaka Pasaules Veselības organizācija (PVO), lai varētu runāt par veselības aprūpes sistēmas efektivitāti. Šobrīd Latvijā veselības aprūpei atvēl vien 9,8%, kas ir ievērojami mazāk kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Atbilstoši PVO atzinumam, finansiālā sloga palielināšana darbspējīgajiem iedzīvotājiem bez apņemšanās paaugstināt budžeta izdevumus veselības aprūpei mazinātu to finansiālo aizsardzību. Apzinoties situāciju, ka lielai daļai sabiedrības ienākumi ir zemi, iedzīvotāji nevarēs atļauties katru mēnesi novirzīt papildus līdzekļus 25 un vairāk eiro apmērā veselības apdrošināšanai, kas savukārt nozīmē, ka daļai iedzīvotāju nebūtu pieejama veselības aprūpe.

Jau ziņots, ka pēc starpnozaru saskaņošanas konceptuālais ziņojums par iespējamajiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Veselības ministre Anda Čakša aizstāv modeli, kas paredz 1% jeb 70 miljonu eiro pārdali no sociālā budžeta un neprasīs papildus maksājumus no iedzīvotājiem.

Foto:milca_tm/https://pixabay.com/en/users/milca_tm-2254961//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/