Ekonomists: Inflācija samazinās, bet redz tās kāpuma priekšvēstnešus
Gada inflācija turpināja samazināties arī februārī, kas nav milzu pārsteigums, ievērojot, ka pirms gada cenas kāpa diezgan strauji. Ja janvārī gada inflācija bija pārsteidzoši zemi 2,0% tad februārī vairs tikai 1,8%, pret iepriekšējo mēnesi palielinoties par 0,2%. Taču mazinās bažas, ka šogad vidējā inflācija varētu pārsniegt 3%.
Interesants signāls ir pakalpojumu cenu kāpums, kas divos mēnešos ir paātrinājies no 2,6% līdz 3,6%. Taču tas nav nekas ārkārtējs, pērn aprīlī un jūnijā pakalpojumu inflācija bija 4,0%. Aizvadītajos trīs gados vidēji tā bija 2,7%.
Patēriņa cenu kāpums kaimiņvalstīs bremzējas vēl krasāk, Lietuvā gada inflācija februārī samazinājās no 4,0% līdz 3,5%, bet Igaunijā no 3,5% līdz 3,1%. Taču šajā ziņā Latvija joprojām ir miera osta Baltijā. To apliecina arī citi indikatori, kurus mēdz uzskatīt par precīzākiem cenu kāpumu virzošo spēku mērījumiem. Pamatinflācija, ko aprēķina, no patēriņa groza izslēdzot tā svārstīgākās komponentes — enerģiju un neapstrādātu pārtiku, Latvijā janvārī bija 1,8%, kamēr Igaunijā 3,0% un Lietuvā 3,5%. Eurostat piedāvā arī inflācijas aprēķinu, kas ir “attīrīts” nodokļu izmaiņu ietekmes, tātad atspoguļojot tikai tirgus procesus. Šādi rēķinot, patēriņa cenu gada pieaugums Latvijā 2018. gada janvārī bija 1,6%, tikai drusku vairāk par pusi no līmeņa pērn augustā (3,0%). Lietuvā šis indikators janvārī bija 2,8%, bet Igaunijā: 2,6%.
Apgalvojumi, ka bezdarbs Latvijā noslīdējis zem tā saucamā dabiskā līmeņa un turpina no tā attālināties, sāk izskatīties arvien apšaubāmāki. Pamatinflācija Latvijā ir zemākā kopš 2016. gada novembra. Cenu indekss drīzāk vēsta, ka ekonomikā vēl ir neizmantots potenciāls.
Taču vienlaikus redzami vēstneši iespējamam straujākam cenu kāpumam turpmākajos gados. Nepārprotami aktivizējas mājokļu tirgus. Pēc ilgstoša miera perioda cenu kāpums ir paātrinājies lielākajā — sērijveida dzīvokļu tirgū, kas ir svarīgs atskaites punkts citiem segmentiem. Jo īpaši strauji kāpj cenas Lielrīgas perifērijā, tiek izpirkti vēl pieejamie salīdzinoši lētie dzīvokļi, strauji dzenot augšā to cenas. Saskaņā ar Arco Real Estate datiem pērn Jelgavā vidējās sērijveida dzīvokļu cenas auga pat par 21%, arī vairākās citās reģiona pilsētās un ciemos, kā arī Bolderājā kāpums bija 15% vai vairāk. Kā vakar vēstīja Latio, ar Rīgas jauno projektu dzīvokļiem veikto darījumu summa pērn auga par 13%, bet sērijveida dzīvokļu tirgū — par 12%, savukārt vēsturiskajā centrā pat par 26%.
Mājokļu cenu kāpums būs signāls daudziem tos iegādāties, kas palielinās kreditēšanu un kopējo ekonomisko aktivitāti. Mājokļu cenas tiešā veidā neveido patēriņa cenu indeksu. Ar to būvniecību un rekonstrukciju saistītā ekonomikas daļa ir neliela, bet tā var strauji augt nākotnē. Investīcijas mājokļos Latvijā ir ap 2% no IKP, kamēr ES vidēji tās ir gandrīz 5% no IKP, bet Igaunijā pērn jau bija vēl vairāk. Te redzama viena no iespējām noturēt vai pat paātrināt ekonomikas izaugsmi Latvijā nākotnē, vienlaikus gan riskējot ar lielāku inflāciju.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
Saeimas komisija: Tarifiem elastīgāk jāatspoguļo energoresursu cenu izmaiņas
Pēc iespējās ātrāk jāorganizē efektīvs atlikumsiltuma tirgus, un siltumapgādes tarifiem elastīgāk jāatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas, trešdien, 24.aprīlī, uzsvēra...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālākVisu izšķirs tirgi
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana...
Lasīt tālākVai pārtikas produktu cenu kāpums ir apstājies?
Pārtikas cenu kāpums ir apstājies, šorīt intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe. Gulbe...
Lasīt tālākLatvijas Banka samazina gan IKP pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes
Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada martā) makroekonomiskās prognozes. Samazinātas gan Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes. Latvijas...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākLatvijas Bankas prezidents: Šajā gadījumā tirgošanās ar Krieviju ir kā sēdēšana uz pulvera mucas
Latvijai un visam reģionam būtu jāiet prom no Krievijas tirgus, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Kādēļ gan mums būtu jāmeklē...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākAizsardzības ministrija piedāvā risinājumus vēja parku attīstībai Latvijā
Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un Latvijas teritorijas karti, lai...
Lasīt tālākSankcionētās personas vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus
Sankcionētās personas, kurām Latvijā pieder nekustamais īpašums, no šī gada 1.jūlija vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tostarp brīvostās un speciālajās ekonomiskajās...
Lasīt tālāk