• Tweet

Ekonomisko situāciju pasaulē un arī Latvijā šogad būtiski ietekmē neprovocētais Krievijas iebrukums Ukrainā. Kara dēļ pasaules ekonomiskā aktivitāte palēninās, ir traucētas piegādes ķēdes, un inflācija ir augstākā līmenī nekā vairāku iepriekšējo gadu desmitu laikā. Tas viss notiek situācijā, kad pasaule tikai sāk atgūties no Covid-19 pandēmijas sekām. 2022. gadā ekonomikas izaugsme Latvijā ģeopolitisko faktoru dēļ samazināsies par vismaz 3 procentpunktiem salīdzinājumā ar prognozēm pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tomēr ekonomikas izaugsme šogad ir palikusi pozitīva un var sasniegt 1–2 % gada griezumā.

“Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas straujo pasliktināšanos, Ekonomikas ministrija izstrādāja vairākus jaunus atbalsta instrumentus, lai stabilizētu tautsaimniecību kopumā un sniegtu atbalstu uzņēmējiem. Atbalsts Ukrainas kara ietekmētajiem uzņēmējiem sniegts gan grantu veidā, gan arī finanšu instrumentu veidā. Energoresursu cenu pieauguma daļējai kompensēšanai šajā apkures sezonā tiek nodrošināts plašs atbalsts mājsaimniecībām un uzņēmējiem, kā arī tika radīts labvēlīgāks mājokļa pabalsta aprēķins pašvaldībās,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Ekonomikas ministrijas speciālisti sagatavojuši 2022. gada Latvijas ekonomikas attīstības pārskatā ietverta informācija par Latvijas nozīmīgākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, ekonomikas attīstības perspektīvām, valdības ekonomisko politiku un tās īstenošanas galvenajiem instrumentiem.

Lielā nenoteiktība ietekmē gan iedzīvotāju patēriņu, gan uzņēmumu nākotnes plānus un ārējo tirdzniecību. Paredzams, ka ekonomikā grūtākā situācija ir 2022. gada nogalē un tāda tā saglabāsies arī 2023. gada pirmajā pusē; izaugsme varētu sākties 2023. gada vidū, bet kopumā 2023. gadā izaugsme sagaidāma daudz mērenāka nekā 2022. gadā.

“Ekonomikas ministrijas nākamā gada prioritārajos uzdevumos valsts ekonomiskā drošība joprojām būs prioritāte. Spēcīgas valsts ekonomikas veidošanā nepieciešams ne tikai risināt aktuālos izaicinājumus, bet arī rūpēties par nākotnes iespējām. Tāpēc tikpat svarīga sadaļa joprojām būs uzņēmēju izaugsmes un finanšu pieejamības veicināšana un zinātnes ieguldījums ekonomikā, ieguldījums cilvēkresursos un iedzīvotājiem draudzīgas nodarbinātības politikas veidošana, mājokļu pieejamība un energoefektivitātes uzlabošana – tas viss ir vajadzīgs, lai celtu gan mūsu ekonomikas rādītājus, gan iedzīvotāju labklājību,” norāda ekonomikas ministre.

Ekonomikas tālākā attīstība vidēja termiņa periodā būs atkarīga no situācijas ārējā vidē un reformu gaitas. Lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši ar Covid-19 izplatības apturēšanu un ģeopolitisko situāciju. Tikpat svarīga būs Eiropas Savienības kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies panāktajā makroekonomikas stabilitātē, kas ir uzlabojusi Latvijas kredītreitingus, kā arī plānoto ES atbalsta programmu efektivitātē un uzņēmējdarbības vides uzlabojumos.

Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības galvenokārt saistās ar tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām, mazākā mērā ar lētu darbaspēku un zemām resursu cenām. 2023. gadā IKP pieaugumu prognozējam minimālu, taču pozitīvu, savukārt inflāciju zem 10%. Vidēja termiņa periodā Latvijas izaugsmes tempi varētu sasniegt 4–5% pieaugumu gadā. Ja ieilgs karš Ukrainā un Covid-19 pandēmija, ekonomikas atveseļošanās tempi varētu būt lēnāki.

Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas saasināšanos, sagaidāms, ka situācija darba tirgū 2023. gada sākumā joprojām būs nogaidoša. Latvijas ekonomikas noturība pret ārējiem šokiem iepriekšējos gados ir ievērojami nostiprinājusies, jo īpaši finanšu sektorā, tāpēc sankciju un eksporta tirgus sašaurināšanās tiešā ietekme uz Latvijas darba tirgu būs ierobežota. Darba tirgu turpinās balstīt nozaru atgūšanās no Covid-19 pandēmijas sekām un valsts infrastruktūras objektu būvniecība, kā arī citu veidu valsts investīcijas un ekonomikas atveseļošanas atbalsta pasākumi.

Latvijas ekonomikas attīstības pārskatu Ekonomikas ministrijas speciālisti gatavo reizi gadā – decembrī. Pārskatā ir raksturota ministrijas īstenotā politika uzņēmējdarbības vides, inovācijas un jauno tehnoloģiju, produktīvo investīciju un eksporta veicināšanas jomās, kā arī enerģētikā, būvniecībā, mājokļu politikā, tūrismā, konkurences politikā, patērētāju tiesību aizsardzībā u.c.