• Tweet

Pēc iepriekšējā ceturksnī izrādītā nelielā paātrinājuma 2019. gada ceturtajā ceturksnī ekonomikas izaugsmes tempi atkal kritušies. Iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar attiecīgo ceturksni pirms gada palielinājies tikai par 1,1%. Tas ir zemākais pieaugums kopš 2016. gada trešā ceturkšņa, liecina Centrālās statistiskas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Ar šādu ceturtā ceturkšņa pieaugumu ekonomikas izaugsme 2019. gadā kopā ir bijusi 2,1% līmenī. Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ceturtajā ceturksnī ekonomikā ir saglabājies neliels pieaugums un IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 0,2%.

Detalizēta informācija par ekonomikas nozarēm un IKP izlietojumu ātrajā novērtējumā vēl nav pieejama, bet jau publiskotā informācija rāda, ka izaugsmes sabremzēšanās saistīta ar samazinājumu apstrādes rūpniecības nozarē un ļoti lēno pakalpojumu nozaru pieaugumu, – tikai par 0,9%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada ceturto ceturksni.

Apstrādes rūpniecības attīstību pērn kavējusi gan pasaules ekonomiskās izaugsmes vājināšanās un pieprasījuma samazināšanās ārējos tirgos, gan nelabvēlīgā situācija lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē, ko ietekmēja pieprasījuma un cenu kritums eksporta tirgos. Ražošanas apjomi ceturtajā ceturksnī samazinājušies arī pārtikas produktu ražošanā un mašīnbūves nozarēs, kamēr spēcīgu izaugsmi turpināja demonstrēt metālapstrāde.

No pakalpojumu nozarēm nelabvēlīga attīstība jau praktiski visa gada garumā bija vērojama transporta un finanšu pakalpojumu nozarēs. Transporta nozarē jau kopš pavasara krītas kravu tranzīts caur Latvijas ostām, ko nosaka gan Krievijas politika pārorientēt kravas uz savām Baltijas jūras ostām, gan krītošais pieprasījums pēc Krievijas oglēm pasaules tirgos. Ceturtajā ceturksnī kravu apgrozījums Latvijas ostās salīdzinājumā ar attiecīgo ceturksni pirms gada samazinājies par 13%, bet dzelzceļā pārvadāto kravu apjoms krities par 25%. Savukārt finanšu nozari ietekmē nerezidentu apkalpošanas biznesa samazināšanās un finanšu pakalpojumu eksporta kritums.

Būtiski lēnāki izaugsmes tempi nekā divos iepriekšējos gados 2019. gadā bija arī būvniecības nozarē, ko nosaka galvenokārt Eiropas Savienības fondu investīciju ieplūdes stabilizēšanās. Ceturtajā ceturksnī bija vērojama valsts un pašvaldību budžeta investīciju izdevumu samazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni vairāk nekā par 10%, tāpat ietekmējot nozares pieprasījumu.

Kopumā Latvijas ekonomiskās izaugsmes temps pēc iepriekšējo divu gadu straujā kāpuma 2019. gadā ir noslīdējis līdz 2,1%, ko noteikusi gan ārējās vides pasliktināšanās, gan vairāki vienreizēji iekšēji faktori – gan enerģētikas nozarei nelabvēlīgie laika apstākļi gada pirmajā pusē un pierobežas tirdzniecības samazināšanās nodokļu izmaiņu ietekmē, gan tranzīta kritums un finanšu pakalpojumu eksporta samazināšanās.

Vērtējot šā gada perspektīvas, jānorāda, ka pēdējo mēnešu dati norādīja uz pakāpenisku situācijas stabilizēšanos un uzlabošanos ārējā vidē, un atsevišķas valstis jau bija sākušas paaugstināt savas ekonomikas izaugsmes prognozes 2020. gadam. Īstermiņa apsteidzošie indikatori signalizēja, ka zemākais punkts Eiropas ekonomikā jau varētu būt pāri. EK uzņēmēju un patērētāju ekonomiskās pārliecības indekss (ESI indekss), kas bija krities jau kopš 2018. gada sākuma, pēdējos mēnešos ir stabilizējies un janvārī pat uzrādījis visai būtisku augšupvērstu virzību. Līdzīgu situāciju eirozonas valstīm parāda arī iepirkumu menedžeru indeksa (PMI) rādītāji. Tajā pašā laikā negaidīti ir parādījies jauns būtisks pasaules ekonomiskās izaugsmes risks, – jaunā vīrusa izplatība Ķīnā ar potenciāliem draudiem visā pasaulē. Tam jau ir būtiska negatīva ietekme uz Ķīnas ekonomiku un tas ar tirdzniecības un tūrisma sakaru vājināšanos var atstāt nopietnu ietekmi uz ekonomikas attīstību visā pasaulē.

Vienlaikus visai augsti saglabājas arī Latvijas iekšējie riski, tostarp saistībā ar tranzīta un finanšu pakalpojumu sektora turpmāko attīstību. Tomēr, ja riski nematerializējas, un ņemot vērā, ka šogad Latvijas ekonomikai vairs nav gaidāma tādu vienreizēju negatīvo faktoru ietekme, kā tas bija pagājušajā gadā, un ekonomikas izaugsme Latvijai būtiskākajos eksporta tirgos ir sākusi atgūties, ir pamats sagaidīt, ka nākamajos ceturkšņos ekonomikas izaugsme būs straujāka nekā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī.