EK Latvijas iedzīvotājiem prognozē vislielāko samazinājumu pensijas attiecībai pret algu
Eiropas Komisijas (EK) jaunākais “Novecošanās ziņojums 2024” (Ageing Report 2024) prognozē, ka laika posmā līdz 2070. gadam gandrīz visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs samazināsies vidējās saņemtās valsts pensijas apjoms, salīdzinot ar vidējo saņemto algu. Vislielākais samazinājums tiek prognozēts tieši Latvijai – ja pašreizējā vidējā valsts pensija pret vidējo algu Latvijā ir 25,5%, tad 2070. gadā pensija veidos vairs tikai 13,5%.
Tas nozīmē, ka cilvēks, kas ir saņēmis atalgojumu valstī vidējās algas apmērā un nav neko krājis papildus, aizejot pensijā, 2070. gadā saņems tikai valsts pensiju 13,5% apmērā no līdzšinējā atalgojuma.
Pašlaik vidējais ES valstu pensijas attiecības pret algu rādītājs ir 43%, kas līdz 2070. gadam prognozēti samazināsies līdz 36%. Šī prognoze tiek veidota, pieņemot, ka pensiju veidošanas politika paliek nemainīga. Tādēļ EK norāda, ka finanšu līdzekļu privāta uzkrāšana vecumdienām ir galvenais veids, kā palielināt vecumdienu ienākumus, papildinot pieticīgās valsts pensijas.
Diemžēl Latvijā uzkrāšanas kultūra joprojām ir ļoti zemā līmenī, lai arī finanšu tirgus dalībnieki piedāvā ļoti dažādus veidus un rīkus, kā veidot uzkrājumus – tostarp ir gan pensiju fondi, gan klasiskie banku noguldījumi, gan dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, gan ieguldījumi kapitāla tirgos. Tāpat uzkrājumus var veidot citādi, piemēram, ieguldot nekustamajā īpašumā, dārgmetālos un dārglietās u.c. Tomēr nesens banku nozares pētījums liecina, ka 41% Latvijas iedzīvotāju izvēlas neveidot kādu papildu uzkrājumu pensijas vecumam, jo par šo jautājumu līdz šim nav pat domājuši.
Vēsturiski dzīvības apdrošināšana ne tikai Latvijā, bet arī citās attīstītajās valstīs ir lielākais apdrošināšanas veids un nozīmīgs rīks, kā iedzīvotājiem vairot sociālo drošību un veidot uzkrājumus. Latvijā dzīvības apdrošināšanai ir liels izaugsmes potenciāls, jo vidējā dzīvības apdrošināšanas prēmija (viena iedzīvotāja iemaksātā summa apdrošinātājam) Latvijā ir ap 60 eiro, kamēr vidēji ES – virs 1000 eiro gadā.
“Protams, Eiropas Komisijas prognozes, turklāt uz tik ilgu laika periodu – līdz 2070. gadam – ir vispārīgas. Dzīve un valstu sociālās apdrošināšanas politikas izmaiņas var ienest lielas korekcijas. Tomēr galvenās tendences būs nemainīgas, un šī prognoze būtu jāuztver ļoti nopietni. Ir skaidrs, ka Eiropas sabiedrība noveco. Lai mūsu un nākamās paaudzes vecumdienas varētu sagaidīt ar cienījamu materiālo stāvokli, nopietnas pūles būs jāpieliek ne tikai valstij, bet mums katram pašam,” saka Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents.
Kādi ir klienta būtiskākie ieguvumi, izvēloties dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu:
1) klasiska dzīvības apdrošināšana – apdrošinātā nāves gadījumā norādītais labuma guvējs vai mantinieki saņem paredzēto apdrošināšanas atlīdzību;
2) pēc līguma darbības beigām iespējams saņemt ilgākā laika posmā izveidoto uzkrājumu;
3) ienākuma nodokļa atlaides uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti vismaz uz 10 gadu termiņu;
4) dzīvības apdrošināšanai var pievienot dažādus citus apdrošināšanas veidus, piemēram, nelaimes gadījumu vai kritisko slimību apdrošināšanu.
Vēl par tēmu:
VID sveiks 2023. gada lielākos nodokļu maksātājus
Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveic 21 uzņēmumu. Tradicionālais VID apbalvojums arī šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka...
Lasīt tālākDarba devēja apmaksātas studijas motivēs darbiniekus celt savu izglītības līmeni
Piedāvājot segt studiju maksu, uzņēmums iegulda gan darbiniekos, gan savā konkurētspējā, jo darbinieks iegūst papildu prasmes, kas nepieciešamas konkrētam darba devējam, turklāt tās neuzliek...
Lasīt tālākFM: Latvijā saglabājas viena no zemākajām inflācijām eirozonā
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenas 2024. gada jūnijā bija par 0,1% zemākas nekā maijā, bet salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju vidējais patēriņa...
Lasīt tālākAr ALTUM atbalstu būvēs zemas īres maksas daudzdzīvokļu ēkas Valmierā, Bauskā, Tukumā un Jelgavā
Finanšu institūcija ALTUM noslēgusi trīs jaunus līgumus par zemas īres maksas mājokļu būvniecību Bauskā, Tukumā un Jelgavā par kopējo summu 22 miljoni eiro. Valmierā zemas īres maksas...
Lasīt tālākMinistru prezidente: VID vadība sākusi klientiem draudzīgas pārmaiņas
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība veic pārmaiņas, lai iestāde kļūtu klientiem – iedzīvotājiem un uzņēmējiem – draudzīgāka. Būtiski, lai šis darbs neapstātos un tiktu sasniegti...
Lasīt tālākJūnija karstums par 20% ceļ elektrības cenas
Jūnijā visā Baltijā turpinājās elektroenerģijas cenu kāpums, mēneša vidējai elektroenerģijas cenai augot par 20,8%. Kā liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija, galvenais...
Lasīt tālākLM: Valstij jāmazina ieilgušais nabadzības risks un ienākumu nevienlīdzība
Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi Finanšu ministrijai izskatīšanai nozares prioritāro pasākumu un starpnozaru prioritāro pasākumu sarakstu laika periodam no 2025. – 2028. gadam,...
Lasīt tālākLBAS: Valsts drošība ir arī nodarbināto labklājība
Šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru Kabinetam, Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Labklājības ministrijai par priekšlikumiem prioritātēm...
Lasīt tālākLatvijā plāno nākamos apjomīgos PPP projektus: ceļu būve un mājokļu programma
Ministru kabinets šonedēļ pieņēma divus svarīgus lēmumus attiecībā uz publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu īstenošanu Latvijā. Pirmkārt, ir dota zaļā gaisma Satiksmes...
Lasīt tālākLDDK prezidents: Nodokļu sistēmas izmaiņu grupa apturējusi darbu pie nodokļu reformas
Nodokļu sistēmas izmaiņu grupa apturējusi darbu pie nodokļu reformas, šorīt LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite. "Apmēram...
Lasīt tālāk