• Tweet

Pagājis vairāk kā gads kopš Krievijas Federācija noteica pārtikas embargo dažādiem lauksaimniecības produktiem no Eiropas Savienības (ES), ASV, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Neraugoties uz to, ka lauksaimniekiem un uzņēmējiem šīs gads nav bijis viegls, Eiropas Komisija (EK) norāda, ka embargo gads lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanas nozarēs bijis stabils.

Atbildot uz Rietumvalstu sankcijām, Krievijas prezidents Vladimirs Putins šogad parakstījis dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm.

Jau jūnijā Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs brīdināja Rietumus, ka Maskava varētu reaģēt uz sankcijām, ko uzskata par nelikumīgām un nepamatotām.

Atskatoties uz gadu zem pārtikas embargo spiediena, EK norādījusi, ka tas lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanas nozarēm bijis stabils, skaidrojot, ka lielākajā daļā reģionu embargo skartajām nozarēm izdevies atrast alternatīvus tirgus vai nu ES vai ārpus tās.

Rezultāti liecina, ka salīdzinot ar līdzvērtīgu periodu iepriekš, kopējais ES lauksaimniecības pārtikas eksports uz Krieviju pērn samazinājies par 43 %.

Tajā pašā laikā kopējais ES pārtikas eksports uz trešajām valstīm pieaudzis par 4,8 %.

Tāpat tiek plānots, ka atbalsta pasākumi ES valstīm tiks pagarināti par gadu Eiropas piena, augļu un dārzeņu nozarēm. Oficiālais lēmums varētu tiks pieņemts tuvākajās nedēļās.

Tomēr neraugoties uz EK atbalstu, daudziem piensaimniekiem un dārzeņu ražotājiem gaidāms vēl viens smags gads.