• Tweet

Sagaidāms, ka Eiropas ekonomikā 2019. gadā turpināsies izaugsme jau septīto gadu pēc kārtas, un pieaugums tiek prognozēts visās dalībvalstīs. Tiek prognozēts, ka izaugsmes temps kopumā būs mērens, salīdzinot ar pēdējo gadu augstajiem rādītājiem, un prognozes ir saistītas ar lielu nenoteiktību.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, teica: “Sagaidāms, ka 2019. gadā izaugsme turpināsies visās ES dalībvalstīs, kas nozīmē vairāk darbvietu un labklājības. Tomēr mūsu prognoze ir pārskatīta un samazināta, jo īpaši attiecībā uz lielāko eirozonas valstu tautsaimniecību. Tas atspoguļo ārējos faktorus, piemēram, tirdzniecības spriedzi un jaunietekmes tirgu attīstības palēnināšanos, jo īpaši Ķīnā. Dažās eirozonas valstīs atkal manāmas bažas par valsts un banku saikni un parāda atmaksājamību. Destabilizējoša Brexit iespējamība rada papildu nenoteiktību. Apzināties šos augošos riskus ir puse no darba. Otra puse ir izvēlēties pareizo politikas pasākumu kopumu, piemēram, veicināt ieguldījumus, divkāršot centienus veikt strukturālās reformas un īstenot piesardzīgu fiskālo politiku.”

Attiecībā uz Latvijas ekonomiku Dombrovskis norāda: “Salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2018. gada rudenī (1.9%), redzama zināma ES ekonomikas izaugsmes bremzēšanās visās lielākajās ES ekonomikās, ko nosaka kā iekšējie, tā ārējie faktori. Pie ārējiem faktoriem jāmin starptautiskie tirdzniecības konflikti un ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās atsevišķās valstīs, tai skaitā Ķīnā. Par iekšējiem faktoriem, kas bremzē ES ekonomisko izaugsmi, uzskatāmas bažas atsevišķās eirozonas valstīs par ilgtspējīgu fiskālo politiku un valsts parādu līmeni, kā arī Brexit ietekmi. Neraugoties uz to, Latvija saglabā stabilu ekonomikas izaugsmi – atbilstoši EK ziemas ekonomikas prognozei pērn tā bijusi 4.7% un šogad sagaidāms 3.1%. Kā ekonomikas izaugsmes dzinējspēks saglabājas straujš investīciju pieaugums un augsts privātā patēriņa līmenis.”

Savukārt komisārs Pjērs Moskovisī, kas atbild par ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietām, teica: “Atbilstoši EK ziemas ekonomikas prognozei ES ekonomikas izaugsme šogad tiek prognozēta 1.5 % apmērā. Šis palēlinājums būs izteiktāks, nekā tas tika prognozēts pagājušā gada rudenī, jo īpaši eurozonā, saistībā ar neskaidrībām globālās tirdzniecības jomā un vietējiem faktoriem mūsu lielākajās tautsaimniecībās. Eiropas ekonomikas pamatrādītāji joprojām ir stabili, un mēs pastāvīgi uzzinām iepriecinošas ziņas jo īpaši attiecībā uz darbvietām. Izaugsmei būtu pakāpeniski jāatjaunojas šā gada otrajā pusē un 2020. gadā.”

Ekonomikas izaugsme

Saimnieciskā darbība pagājušā gada otrajā pusē kļuva mērenāka, jo palēninājās globālās tirdzniecības izaugsme, nenoteiktība mazināja uzticēšanos un dažās dalībvalstīs izlaidi negatīvi ietekmēja tādi pagaidu iekšzemes faktori kā automobiļu ražošanas traucējumi, sociālā spriedze un fiskālās politikas nenoteiktība. Tā rezultātā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gan eurozonā, gan Eiropas Savienībā 2018. gadā visticamāk samazinājās līdz 1,9 % salīdzinājumā ar 2,4 % 2017. gadā (rudens prognoze – 2,1 % 28 ES dalībvalstīm un eurozonai).

Ekonomikas impulss šā gada sākumā joprojām bija pieticīgs, tomēr pamatrādītāji joprojām ir stabili. Ekonomikas izaugsme turpināsies, taču tā būs mērenāka. Eiropas ekonomika arī turpmāk gūs labumu no darba tirgus apstākļu uzlabošanās, labvēlīgiem finansēšanas apstākļiem un nedaudz ekspansīvas fiskālās politikas. Pašlaik tiek prognozēts, ka eurozonas IKP 2019. gadā pieaugs par 1,3 % un 2020. gadā par 1,6 % (rudens prognoze – 1,9 % 2019. gadā, 1,7 % 2020. gadā). Ir pārskatīta un samazināta arī ES IKP pieauguma prognoze – līdz 1,5 % 2019. gadā un 1,7 % 2020. gadā (rudens prognoze – 1,9 % 2019. gadā, 1,8 % 2020. gadā).

Lielākajās dalībvalstīs 2019. gada izaugsmes prognozes samazinājums attiecas uz Vāciju, Itāliju un Nīderlandi. Daudzas dalībvalstis gūst labumu no stabila iekšzemes pieprasījuma, kā arī ES fondu atbalsta.

Inflācija

Patēriņa cenu inflācija eurozonā 2018. gada beigās samazinājās sakarā ar strauju enerģijas cenu kritumu un zemāku pārtikas cenu inflāciju. Neraugoties uz straujāku algu pieaugumu, pamatinflācija, kas neietver enerģijas un neapstrādātas pārtikas cenas, gada gaitā bija pieticīga. Vispārējā inflācija (SPCI) 2018. gadā bija vidēji 1,7 % – salīdzinājumā ar 1,5 % 2017. gadā. Ņemot vērā pieņēmumus par šā gada un nākamā gada naftas cenām, kuri tagad ir zemāki nekā rudenī, saskaņā ar prognozēm eurozonas inflācija 2019. gadā būs mērena – ap 1,4 %, bet 2020. gadā tā nedaudz palielināsies līdz 1,5 %. Tiek prognozēts, ka ES inflācija šogad būs vidēji 1,6 % un 2020. gadā pieaugs līdz 1,8 %.

Nenoteiktības

Ekonomikas attīstības perspektīvas raksturo augsts nenoteiktības līmenis, un prognozes ir pakļautas lejupvērstiem riskiem. Tirdzniecības spriedze, kas jau kādu laiku nelabvēlīgi ietekmē noskaņojumu, ir nedaudz mazinājusies, tomēr tā joprojām rada bažas. Šķiet, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme palēlinās straujāk nekā prognozēts, un pasaules finanšu tirgi un daudzi jaunietekmes tirgi ir neaizsargāti pret pēkšņām izmaiņām noskaņojumā attiecībā uz riskiem un izaugsmes prognozēs. Attiecībā uz Eiropas Savienību “Brexit” process joprojām rada nenoteiktību.

Attiecībā uz Apvienoto Karalisti – tīri tehnisks pieņēmums par 2019. gadu

Ņemot vērā pašlaik notiekošo Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES procesu, prognozes par 2019. un 2020. gadu ir balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu, ka tirdzniecības modeļos starp 27 ES dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti nekas nemainīsies. Šis pieņēmums attiecas vienīgi uz prognožu sagatavošanu un nekādā veidā neskar procesu, kas norisinās, pamatojoties uz 50. pantu.