EK aicina ar spēcīgām bankām atbalstīt izaugsmi un atjaunot uzticību

Eiropas Komisija (EK) trešdien ir nākusi klajā ar reformu kopumu, kura mērķis ir pabeigt pēckrīzes regulējuma programmas izveidi Eiropas Savienības banku sektorā, garantējot, ka regulējums novērš neatrisinātās problēmas attiecībā uz finanšu stabilitāti, kā arī vienlaikus nodrošinot to, ka bankas var turpināt atbalstīt reālo ekonomiku, informē Latvijas Komercbanku asociācija.
EK priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis norāda: “Eiropai ir nepieciešama stingra un daudzpusīga banku sistēma, lai finansētu ekonomiku. Mums ir nepieciešami banku aizdevumi, lai uzņēmumi varētu veikt ieguldījumus, saglabātu konkurētspēju un pārdotu lielākos tirgos, un lai mājsaimniecības varētu plānot uz priekšu. Šodien mēs esam iesnieguši jaunus riska samazināšanas priekšlikumus, kuru pamatā ir saskaņoti pasaules standarti un vienlaikus ņemtas vērā Eiropas banku sektora īpatnības.”
Eiropas Banku federācijas izpilddirektors Vims Mijs (Wim Mijs) norāda: “Šie priekšlikumi ievieš globālos standartus un precizē iepriekšējo regulējumu, kur prakse bija pierādījusi, ka sākotnējam regulējumam bija “pārāk smaga roka”. Jaunie priekšlikumi nemazina regulējumu, bet padara to labāku, samazinot sarežģītību un uzsverot, ka izaugsmes finansējums ir daļa no stabila attīstības ietvara. Mēs aicinām ES likumdevējiem rūpīgi izskatīt šo paketi, kā arī mudinām viņus būt ambiciozākiem, kad ir runa par darbavietu radīšanu un izaugsmi Eiropā, izmantojot efektīvi regulētu vienoto finanšu pakalpojumu tirgu. Bankām būtu jāspēj turpināt spēlēt savu lomu kā aizdevējiem, vienlaikus paliekot elastīgām, spēcīgām, inovatīvām un konkurētspējīgām gan Eiropas, gan pasaules sporta laukumos.”
Bankām ir svarīga loma ekonomikas finansēšanā un izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā, tās ir galvenais finansējuma avots mājsaimniecībām un uzņēmumiem, norāda EK. Pēc finanšu krīzes EK sāka īstenot vērienīgu finanšu nozares regulējuma reformu, lai atjaunotu finanšu stabilitāti un uzticību tirgum. Jauno priekšlikumu mērķis ir pabeigt šo reformu programmu, pievēršoties dažiem vēl neatrisinātiem jautājumiem. Tāpat EK ir saredzējusi nepieciešamību precizēt dažus nesenā regulējuma aspektus, lai regulējumu padarītu labvēlīgāku izaugsmei un samērotu ar banku darbības daudzpusību, lielumu un biznesa profilu. Priekšlikumi ietver arī pasākumus, kas atbalstīs MVU un investīcijas infrastruktūrā.
Ar priekšlikumiem EK iesaka grozīt šādus tiesību aktus:
• 2013. gadā pieņemto Kapitāla prasību regulu (CRR) un Kapitāla prasību direktīvu (CRD), kurās izklāstītas prudenciālas prasības attiecībā uz kredītiestādēm (bankām) un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī noteikumi par pārvaldību un uzraudzību;
• 2014. gadā pieņemto Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (BRRD) un Vienotā noregulējuma mehānisma regulu (SRMR), kurās ir precizēti noteikumi par sanāciju un noregulējumu attiecībā uz grūtībās nonākušām iestādēm, kā arī izveidots vienotais noregulējuma mehānisms.
Foto: Eiropas Centrālā banka
Vēl par tēmu:
FM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālākFM rosina preču un pakalpojumu loteriju atļaujas aizstāt ar paziņošanu VID
Finanšu ministrija (FM) rosina preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai nepieciešamās atļaujas aizstāt ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredz publiskajai apspriešanai nodotais...
Lasīt tālākPagarinās ierobežojumus neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem uz Krieviju un Baltkrieviju
Šodien, 27. oktobrī, valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas sagatavoto rīkojumu par ierobežojumu pagarināšanu līdz 2027. gada 31. oktobrim starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem...
Lasīt tālākBrīdinājums par Eiropas Savienības tirgū konstatētu viltotu un potenciāli nedrošu produktu “GC Tooth Mousse”
Veselības inspekcija ir saņēmusi informāciju no Beļģijas kompetentās iestādes par viltotas medicīniskās ierīces “GC Tooth Mousse” (ražotājs – “GC America Inc”, ASV) izplatīšanu...
Lasīt tālāk