Eirozonas valstu ekonomikas izaugsmes prognoze palielināta līdz 2,4%
Eirozonas ekonomika strauji atlabst, ko apstiprina arī paaugstinātā ekonomikas prognoze šim gadam no 2,2% līdz 2,4%, informē Eiropas Centrālā banka.
Tāpat prognozēts, ka iekšzemes kopprodukts palielināsies par 2,3% straujāk, nekā bija paredzēts iepriekš, kā arī bankas padome arī nolēma nemainīt bāzes procentu likmes aizdevumiem.
Kā liecina Eiropas Komisijas (EK) publicētās prognozes, šis gads eirozonā noslēgsies ar desmitgades straujāko ekonomikas izaugsmi, Latvijai šogad sagaidāms IKP pieaugums 4,2% apmērā.
EK priekšsēdētaja vietnieks Valdis Dombrovskis norāda, ka galvenais iemesls šādam kāpumam ir investīciju plūsmas atjaunošanās, kā arī spēcīgs iekšzemes un ārējais pieprasījums.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs aicina būt piesardzīgiem, norādot, ka Latvijai ir divi, divi ar pusi gadi laika, lai sagatavotos iespējamai pasaules finanšu krīzei. „Sarežģītākais laiks mūs gaida 2020./2021. gadā, kad aiz muguras būs Latvijas simtgades svinības, kas prasīs pietiekami lielus tēriņus, aiz muguras būs 2018./2019. gads, kad gaidāmi lielākie Eiropas struktūrfondu ieplūdes apjomi. Sāksies šo struktūrfondu atplūde. Mūsu rīcībā ir divi, divi ar pusi gadi, kuru laikā būti ļoti piesardzīgi jārīkojas ar valsts budžeta naudu, neuzaudzējot tēriņus,” sacīja Rimšēvičs.
Arī Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisi aicina dalībvalstīs rīkoties, lai nodrošinātu gan ilglaicīgu ekonomikas izaugsmi, gan to, lai no tās vienlīdz lielā mērā iegūst plaša sabiedrība.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Pieci padomi, kā novērtēt apkaimi pirms mājokļa iegādes
Nekustamā īpašuma atrašanās vieta un tuvākā apkaime ir viens no izšķirošajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par jauna mājokļa iegādi. Kā noteikt, vai apkārtne, kurā noskatīts mājoklis,...
Lasīt tālākFM: nodokļu ieņēmumu pieaugums par 6,2% nodrošina lielākus kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos
Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka 2025. gada janvārī–augustā konsolidētais kopbudžets noslēgts ar 257 miljonu eiro deficītu, kamēr pirms gada bija vērojams pārpalikums 650,1...
Lasīt tālākBudžets 2026: Valdības uzmanības centrā – valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība
Pirmdien, 22. septembrī, valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nozaru ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem...
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību IIN ieņēmumi turpinās pieaugt; investīcijas drošībā, izglītībā un demogrāfijas atbalstam
Trešdien, 24. septembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības vadību, lai pārrunātu 2026. gada valsts budžeta sagatavošanu un budžeta ietvaru turpmākajiem...
Lasīt tālākVID Nodokļu un muitas policija aptur “aplokšņu” algu izmaksu būvniecības nozarē strādājošā uzņēmumā
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par “aplokšņu” algu izmaksu uzņēmumā, kas nodarbojās ar ventilācijas un kondicionēšanas...
Lasīt tālākJānis Upenieks: Par valsts parādu bez emocijām
Pēdējā laikā publiskajā telpā bijis daudz emociju un kritikas par valsts parāda apjomu un tā vadību. Taču, pirms ļauties emocijām, ir svarīgi saprast, kādi ir objektīvie fakti un valdības...
Lasīt tālākLBAS un LDDK vienotas pozīcijā par valsts izdevumu samazinājuma nepietiekamību pašreizējā situācijā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir vienotas pozīcijā, ka valdības rosinātais valsts izdevumu samazinājums ir nepietiekams aktuālajiem...
Lasīt tālākTurpina uzdarboties krāpnieki, uzdodoties par “Sadales tīkla” darbiniekiem; mēģina iekļūt arī mājoklī
Latvijā turpina aktīvi uzdarboties krāpnieki, kas uzdodas par AS "Sadales tīkls" vai AS "Latvenergo" darbiniekiem saistībā ar skaitītāju maiņu vai pārbaudi. Nelabvēļi mēģina sazināties...
Lasīt tālākFM: inflācija Latvijā augstāka nekā vidēji eirozonā
Lai gan šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, tika fiksēts neliels patēriņa cenu samazinājums 0,2% apmērā, gada griezumā inflācija paaugstinās. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas...
Lasīt tālākLatvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālāk