Eiropas Parlamenta deputāti atbalsta plānus paātrināt atjaunīgās enerģijas ražošanu
Ierosinātais tiesību akts paātrinās atļauju piešķiršanu atjaunīgās enerģijas ražotņu, piemēram, saules paneļu un vēja ģeneratoru, uzstādīšanai un pārbūvei.
Savos ieteikumos par Komisijas priekšlikuma grozījumiem EP deputāti saīsinājuši termiņu jaunu iekārtu apstiprināšanai no divpadsmit līdz deviņiem mēnešiem, ja tās vēlas izvietot “atjaunīgās enerģijas tūlītējas ražošanas teritorijās”. Šīs teritorijas noteikts katra dalībvalsts pati, izvērtējot, kur ir iespējams ātri uzstādīt atjaunīgās enerģijas avotus. Ja kompetentā iestāde līdz noteiktajam termiņam nebūs sniegusi atbildi, atļauja tiks uzskatīta par apstiprinātu, proti, to uzskatot par “piekrišanu klusējot”.
Ārpus minētajām īpašajām teritorijām atļaujas izskatīšanas process nedrīkstētu pārsniegt 18 mēnešus, uzskata EP deputāti, tādējādi nepiekrītot Komisijas ierosinātajam divu gadu termiņam. Attiecībā uz jau izvietoto atjaunīgās enerģijas avotu pārbūvi Eiropas Parlamenta deputāti vēlas, lai atļauju piešķiršanas process nepārsniegtu sešus mēnešus.
Nosakot atjaunīgās enerģijas tūlītējās ražošanas teritorijas, ES dalībvalstīm būs jāizvairās no negatīvas ietekmes uz vidi vai arī šāda ietekme ievērojami jāsamazina. Jāizslēdz Natura 2000 teritorijas, dabas parki un rezervāti, kā arī noteiktie putnu un jūras zīdītāju migrācijas ceļi, izņemot mākslīgās un apbūvētās virsmas (kā jumti, autostāvvietas vai transporta infrastruktūra). EP deputāti arī pieprasa nodrošināt sabiedrības iesaisti vēl pirms tiek izvēlēta teritorija, kurā uzstādīt iekārtu, un pirms dalībvalsts nosaka tūlītējās ražošanas teritorijas.
Priekšlikumā ir iekļauts pienākums ES dalībvalstīm nodrošināt atļaujas saules enerģijas iekārtu uzstādīšanai uz ēkām viena mēneša laikā. Mazākām iekārtām, kuru jauda nepārsniedz 50 kW, pietiktu ar vienkāršu paziņošanas procedūru. EP deputāti arī nolēma, ka uz saules enerģijas iekārtu uzstādīšanu nevajadzētu attiecināt prasību veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Savukārt siltumsūkņu uzstādīšanas atļaujas izsniegšanas process nedrīkstētu pārsniegt vienu mēnesi.
Lai bez kavēšanās ES energotīklos apgrozībā laistu vairāk enerģijas, kas ražota ar atjaunīgajiem resursiem, EP deputāti iekļāva arī nesenāka Komisijas priekšlikuma elementus, kas tiks pieņemti saskaņā ar tā saukto steidzamības procedūru, lai noteikumi varētu stāties spēkā jau 2023. gadā.
“Šodien mēs esam likuši pamatus ātrākām atļauju izsniegšanas procedūrām, lai pasteidzinātu atjaunīgo energoresursu avotu izmantošanu un tādējādi veicinātu enerģētisko pāreju. Mēs ierosinām jaunus pasākumus, kas dalībvalstīm un to iestādēm, kas izsniedz atļaujas, dod lielāku rīcības brīvību, ieviešot, piemēram, “piekrišanu klusējot” atjaunojamo energoresursu tūlītējas ražošanas teritorijās. Mūsu lēmuma pamatā ir apsvērums, ka atjaunīgo energoresursu projekti ir sevišķi svarīgi sabiedrības interesēs un tiem var piemērot vienkāršotu novērtējumu un tie pelnījuši īpašas atkāpes ES vides tiesību aktos,” sacīja EP ziņotājs Markuss Pīpers (EPP, Vācija).
EP nostāja tika pieņemta ar 407 balsīm par, 34 pret un 181 atturoties. Deputāti arī nobalsoja par likumdošanas sarunu sākšanu ar Padomi, ar mērķi panākt vienošanos pirmajā lasījumā.
Vēl par tēmu:
Rajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākIjabs pieprasa sagatavot “sankciju bumbu” gadījumam, ja uzbruktu kādai no ES dalībvalstīm
Lai atturētu jebkura agresora uzbrukumu kādai no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs pieprasa vienoties par preventīvu ES sankciju pakotni ārkārtas...
Lasīt tālākLembergs apšauba, ka Latvija dara visu, lai aizsargātu valsti
24. februārī apritēja jau otrais gads kopš Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, komentējot pēdējo...
Lasīt tālākRinkēvičs: Ja Ukraina neuzvarēs un Krievijai tiks dota atelpa, tad karš atsāksies
Tikai paši ukraiņi var slēgt mieru, ne mēs, lai ko mēs šeit domātu, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Divus gadus pēc tam, kad Krievijas...
Lasīt tālākRinkēvičs: Mums visiem ir jārīkojas nekavējoties, lai atbalstītu Ukrainu
Krievijas karš ar Ukrainu sākās nevis pirms diviem gadiem 24. februārī, bet jau pirms 10 gadiem, anektējot Krimu un Rietumiem samierinoties un pieverot acis uz to, uzrunā Saeimas ārkārtas...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālākLatvijas dronu koalīcijai pievienojas septiņas valstis
Trešdien, 14. februārī, Ukrainas atbalsta Ramšteinas formāta dalībvalstis pievienojās Latvijas vadītajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam. Līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību...
Lasīt tālāk