Eiro ieviešanu atbalsta trešdaļa Latvijas iedzīvotāju
Šā gada rudenī pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja atklāj, ka eiro ieviešanu Latvijā caurmērā atbalsta trešā daļa jeb 35% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. To skaitā 10% iedzīvotāju uzskata, ka eiro jāievieš pēc iespējas ātrāk, un vēl 25% iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu, bet ne tuvākajos gados.
Kategoriski pret eiro ieviešanu ir 37% Latvijas iedzīvotāju, un biežāk tie ir cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību. Vairāk nekā puse iedzīvotāju (56%) ar nepabeigtu vidējo izglītību ir uzskatāmi par izteiktiem eiro noliedzējiem, kamēr cilvēku ar vidējo vai augstāko izglītību vidū izteiktu eiro noliedzēju ir būtiski mazāk (attiecīgi 35% un 33%). Tātad pētījums atklāj, ka palielinoties izglītības līmenim, pieaug atbalsts eiro ieviešanai.
PAR eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju populārākie argumenti ir:
norēķinu ērtība Eiropā, vieglāka ceļošana un ērtāki starpvalstu norēķini, jo nav jāmaina valūta;
Latvijas piederība Eiropai – ja jau mēs esam Eiropā, tad ir jābūt arī vienotai Eiropas valūtai;
ekonomiskā situācija Latvijā uzlabosies, jo būs vieglāk piesaistīt investīcijas.
Savukārt izplatītākie argumenti PRET eiro ieviešanu ir saistīti ar:
bažām par eiro kā valūtas un eiro zonas stabilitāti un nākotni;
pieķeršanos latam kā nacionālās identitātes veidotājam un kā stabilai, drošai valūtai;
uztraukumu par iespējamo cenu celšanos, citu eiro valstu negatīvo pieredzi uzreiz pēc eiro ieviešanas.
Jāatzīmē, ka tie iedzīvotāji, kuriem ir bijusi personīgā pieredze, norēķinoties ar eiro monētām vai banknotēm, ir pozitīvāk noskaņoti par eiro ieviešanu, nekā tie, kuriem šāda pieredze nav bijusi. Norēķinus eiro valūtā veikušo vidū 13-14% atbalsta eiro ieviešanu pēc iespējas ātrāk, kamēr bez eiro lietošanas pieredzes esošo iedzīvotāju vidū tikai 8% atbalsta ātrāku eiro ieviešanu.
TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule komentē par Latvijā vērojamo eiro skepticismu: „Var piebilst, ka arī Igaunijā pirms eiro ieviešanas bija līdzīga situācija, kas mainījās pēc eiro ieviešanas – tiklīdz igauņi ikdienā saskārās ar eiro lietošanu, viņu domas par eiro uzlabojās.”
Vēl par tēmu:
Katrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālāk