• Tweet

Sabiedrība nevēlas uzturēt birokrātus, un nodokļu maksātājs var pamatoti uzdot jautājumus, kādēļ mazajām novadu pašvaldībām ir krietni augstāki administratīvie izdevumi, sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Tā Eglītis sacīja, atklājot konferenci „Vietējo un reģionālo pašvaldību loma sociālajā dialogā: sasniegumi un perspektīva Latvijā un Eiropā”, kra tika rīkota sadarbībā ar Ārlietu ministriju par godu Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 25 gadu darbības gadadienai.

Sveicot LPS priekšsēdi tās 25 gadadienā un novēlot raženus turpmākos darba gadus, Jānis Eglīts atklāšanas runā sacīja, ka augsti novērtē LPS kā nozīmīgu partneri dialogā starp valsti un pašvaldībām.

“LPS loma Eiropas Savienības un nacionālā līmeņa politikas veidošanā un īstenošanā ir izšķiroša, tāpēc svarīgi apzināt un nodrošināt iedzīvotāju vajadzības. Esmu pārliecināts, ka ikvienas pašvaldības un reģiona potenciāls ir jāizmanto pilnībā, lai veicinātu Latvijas un Eiropas izaugsmi. Lai to paveiktu, mums ir neatlaidīgi jāstrādā, panākot kvalitatīvas izmaiņas Latvijas un Eiropas Savienības politiku veidošanā un īstenošanā,” sacīja parlamentārais sekretārs.

Lai gan līdz šim jau vairāk kā 300 miljonu eiro no ES fondiem ir ieguldīti pašvaldību ekonomiskās attīstības veicināšanā un īstenoti būtiski pasākumi pašvaldību rīcībspējas palielināšanai, vēl joprojām ir virkne uzdevumu, kas jārisina.

Eglītis atzīmēja, ka pašvaldībām jākļūst modernākām un demokrātiskākām. Tām jāsaprot, ka iedzīvotāji kļūst arvien informētāki par savām tiesībām un arvien biežāk vēlas piedalīties lēmumu pieņemšanā pēc iespējas agrākā to izstrādes stadijā. Latvijā ir nepieciešami spēcīgi novadi, jo tikai tādā gadījumā valsts varēs pašvaldībām deleģēt daļu no savām funkcijām. Tas būtu solis decentralizācijas virzienā, jo iedzīvotāju dzīves paradumu maiņa noved pie tā, ka tie pārceļas no laukiem tuvāk pašvaldībām, kas spēj nodrošināt visus pakalpojumus. “Tomēr jebkurā gadījumā tas ir labāk nekā, ja viņi pārceltos uz ārzemēm un pat Rīgu, kas pēdējos gados faktiski stagnē un nodarbojas tikai ar sociālo jautājumu risināšanu, nevis domā par attīstību. Un statistika liecina, ka ekonomiski aktīvie cilvēki pārceļas galvenokārt uz Pierīgas pašvaldībām – Ogri, Ikšķili, Mārupi, Ādažiem un citām. Tas nozīmē, ka ir spēcīgas un mazāk spēcīgas pašvaldības, bet tā nedrīkstētu būt,” norādīja Eglīts.

Uzrunā parlamentārais sekretārs uzsvēra LPS lomu, skaidrojot administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību.

“Patlaban tiek aktīvi diskutēts, ka samazinoties iedzīvotāju skaitam, nedrīkst samazināties pakalpojumu kvalitāte. Pašvaldībām ir jābūt gatavām pāriet uz mazu un efektīvu pārvaldes modeli. Sabiedrība nevēlas uzturēt birokrātus, un nodokļu maksātājs var pamatoti uzdot jautājumus, kādēļ mazajām novadu pašvaldībām, salīdzinājumā ar lielākiem novadiem, ir krietni augstāki administratīvie izdevumi. Pašvaldībām apvienojoties, šos līdzekļus varētu izmantot iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu nodrošināšanai.”