• Tweet

Dzīvnieku draugu organizācijas ik pa laikam iekļūst vietās, kur tiek turēti dzīvnieki. Pērn tas notika ar kažokzvēru fermām, bet šoreiz dzīvnieku tiesību aizstāvji uzņēmuši šķebinošus kadrus olu ražotnēs Madonā un Daugavpilī. Izplūkātas spalvas, šķībi apgriezti knābji, lauztas kājas un no būriem neizvāktas maitas. Dzīvnieku tiesību aizstāvji pārmet, ka tā nav pienācīga izturēšanās pret putniem. Ražotāji pārmetumus noraida. Safilmētais esot izņēmuma gadījums. Jebkurā ganāmpulkā, kur ir simtiem tūkstoši dzīvnieku, būs savainotie un kritušie. Likums neesot pārkāpts, jo minimālās prasības fermas ievērojot.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, dzīvnieku tiesību aizstāvji uzskata, ka vistām, kā jebkuriem dzīvniekiem ir savas vajadzības un tās nedrīkst uztvert kā kombināta mašinērijas sastāvdaļu, ka tas ir šobrīd. Tāpēc esot jāatsakās no daudz stāvu sprostu sistēmām. Ražotāji brīdina, ka tas olas sadārdzinās līdz pat divām reizēm un samazinās Latvijas uzņēmu konkurētspēju.

Šie kadri ir uzņemti septembrī olu ražotnēs Madonā un Daugavpilī. Daugavpils fermā ir 82 tūkstoši vistu. Madonā četrās kūtīs ir 140 tūkstoši. Madonas putnu fermā ir vairāk nekā 100 tūkstoši vistu, kas gadā izdēj miljoniem olu. Dzīvnieku tiesību aktīvisti uzskata, ka vistas te tiek mocītas. Netiekot ievērotas pat tās labturības prasības, kas noteiktas likumā.

“Ieejot iekšā ir tāda sajūta, ka tu ej tādā rūpnīcā. Nu, iesperot pirmo soli iekšā nemaz nevar padomāt, ka tur ir dzīvnieki. Tur ir milzīgas metāla konstrukcijas, milzīga mašinērija Tikai pieejot pie sprostiem var redzēt, ka tur ir saspiesti dzīvnieki. Mani visvairāk pārsteidz tas kaut kāds bezkaislīgums. Kā pret dzīvām būtnēm izturas. Viņas saspiež pa desmitiem dzīvnieku vienā sprostā. Sakrauj piecos stāvos,” stāsta dzīvnieku tiesību aktīviste Aļona.

Dējējvistu labturību regulē īpaši ministru kabineta noteikumi. Katrai vistai sprostā jānodrošina 750 kvadrātcentimetru platība. Sprostā jābūt norobežotai ligzdai, kurā vista neatrodas uz stiepļu pinuma. Nav arī pakaišu materiāla, kas apmierinātu dējējvistu dabisko vajadzību knābāt un kašņāties. Beigtie putni no sprostiem jāizvāc diennakts laikā.

“Labs rādītājs, ka šāda sistēma ir neuzraugāma pašiem fermeriem ir tas, ka daudzviet ir miruši putni sprostos, kur var redzēt, ka viņi ir gulējuši jau labu laiku. Sākuši pūt un smird, tas nozīmē, ka ir šie kopēji, bet tas nav iespējams tik daudzus tūkstošus putnu pārbaudīt izvākt pat acīmredzot pat nedēļu vecus putnus. Šokēja protams, tie savainotie putni, sakropļotam kājām, kas nevar pat nostāvēt. Šokēja, ka tik daudz izplūkāti putni, ka viņi aiz bezdarbības vies otram plēš spalvas āra. Tas cik nožēlojami tie dzīvnieki izskatījās, tas bija acīmredzami,” norāda dzīvnieku tiesību aktīviste.

Biedrības “Dzīvnieku brīvība” pārstāvis Aivars Andersons uzsver, ka šie materiāli parāda industriālās lopkopības baiso realitāti. “Tiešām tās fermas ir ļoti šokējošas. Dzīvnieki fermās pakļauti ekonomiskam aprēķinam, viņi saspiesti sprostos tādā blīvumā, ka lielākā daļa dabiskās uzvedības repertuāra ir ierobežota, no tā arī rodas daudz dažādas labturības problēmas. Mūsuprāt tā ir nehumāna izturēšanās pret dzīvniekiem un skaidrā pretrunā ar sabiedrības vērtībām”.

Olu ražošana sprostu sistēmā ir tikai viens veids kādā tiek ražotas olas. Tas ir pats cietsirdīgākais veids, pats ciniskākais, kur viss ir pakļauts tādam peļņas aprēķinam, ka uz dzīvniekiem ietaupa tik ļoti, nekādi apstākļi, ne par kādu labturību, ne par kādu cilvēcīgu attieksmi te nevar būt ne runas. Ir arī citi olu ražošanas veidi.

Ražotnes Daugavpilī un Madonā no 2012.gada pieder akciju sabiedrībai Balticovo. Uzņēmums ir lielākais olu ražotājs Baltijā un Ziemeļeiropā. Modernākā un lielākā ražotne un uzņēmuma vadība ir Iecavā. Daugavpils un Madonas ražotnes pēc nopirkšanas ir rekonstruētas, taču būtiska modernizācija nav notikusi.

Balticovo vadība noliedz, ka uzņēmumā pārkāptu vistu labturības prasības. Vistas uzturot atbilstoši likumam. Aktīvisti fiksējuši izņēmuma gadījumus problemātiskākajās kūtīs. To nevarot attiecināt uz visu uzņēmumu. Turklāt ar iekļūšanu ražotnēs aktīvisti varētu būt nodarījuši postu uzņēmumam, jo vistu ganāmpulkam pēc tādas trokšņošanas naktī esot stress, sākas veselības problēmas un krītoties ražīgums.

AS “Balticovo” veterinārā dienesta vadītāja Inita Zute skaidro, ka video redzamā būra platība nav visa esošā, jo viņas automātiski iet uz gaismu, tāpēc izskatās ka viss ir čupā. Savukārt runājot par sakropļotām kājām, Zute norāda, ka tas bijis tikai viens putns. Arī tārpi konteineros pie beigtajām vistām esot nenovēršama parādība siltā laikā. Citās fermās esot izdevies panākt, ka miskasti izved iznīcināšanai reizi divās dienās, taču Madonā pakalpojums pieejams tikai reizi nedēļā. Pārmetumi par beigto vistu neizvākšanu no sprostiem esot nevietā.

“Tas, ka tur nav izvākti putni acīmredzot, varbūt tie kas tur filmēja ir speciāli atstājuši, jo tie kas strādā viņiem katru dienu iz jāapskatās un diezgan liels daudzums jāapskata. Tad viņi visi, kā tur arī varēja sižetā redzēt, viņi visi salien uz gaismu, viņi visi slien klāt. Un ja tur iet tas cilvēks, viņš var kādreiz nepamanīt, kad kādu dienu, divas dienas pastāvēt un pēc tam pēc smakas saož,” norāda Zute.

“Tur ir 140 tūkstoši putnu, Jūs atradāt vienu slimu kāju un 3 nobeigušos dzīvniekus, tad tas neliecina, ka tiek pārkāpti kaut kādi noteikumi. Tā nav mūsu paraug novietne, bet minimālās prasības tur tiek garantēts,” uzsver Balticavo valdes loceklis Kārlis Valdens.

Balticovo jau šobrīd veikaliem piegādā arī olas, kas nav ražotas sprostu sistēmā, bet iegūtas no kūtīs un ganībās turētām vistām. Tās ir no 50 līdz 200 procentiem dārgākas par parastajām olām. Brīvāk turētajām vistām ir lielāks risks inficēties, nepieciešams vairāk medikamentu.

“Zināma interese ir, šobrīd, ja mēs runājam par brīvi turētām vistām, tas ir līdz 2 procentiem no tirgus apjoma. Ja šī tendence palielināsies, tad mēs protams esam gatavi investēt. Un tas kas Madonā ir paredzēts, mēs veidosim šādu novietni, kura būs brīvi turētie apstākļi. Ja patērētājs to pieprasīs un spēs to apmaksāt, tad arī mēs skatīsimies,” stāsta Valdens.

Pārtikas un veterinārais dienests labturības prasību ievērošanu vistu novietnēs pārbauda regulāri. Reizi gadā. Ja konstatē pārkāpumus, tad uzdod tos novērst un pēc laiciņa pārbauda atkal. Abās aktīvistu apmeklētajās ražotnēs labturības pārkāpumi konstatēti arī iepriekš.

“Konkrēti jūs šeit rādījāt divas saimniecības. Madonā plānveida pārbaude bija janvārī, tika konstatētas neatbilstības, arī labturībā un viens no aspektiem bija saistībā ar putnu blīvumu. Tur tika noteikts neatbilstību novēršanas termiņš. Un otrs bija, ka daļā no sprostiem bija nodeldēts, līdz ar to nefunkcionējošs ierīces ko ievieto pakaisīšanai. Otra pārbaude bija jūlijā un tad problēmas ar blīvumu bija novērstas,” stāsta
PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.

Pakaišu ierīces varēs atjaunot tikai tad, kad vecie putni būs aizvākti, būri būs tukši un tos varēs uzlabot. Vistu parazīti esot tieši Madonas novietnes problēma. Tos esot grūti izskaust pat tad, kad novietne ir tukša.

Balticovo līdz šim nav ticis sveikā cauri. Par pārkāpumiem piemēroti naudas sodi. Salīdzinot ar uzņēmuma apgrozījumu un peļņu, tie gan ir niecīgi. Pērn uzņēmums apgrozīja 46 miljonus eiro, nopelnīja 5,6 miljonus:

2011. gads – SIA Daugavpils putni 500 Ls, par labturības pārkāpumiem
2012. gads – As Balticovo (Daugavpils) sods 500 Ls, par labturības pārkāpumiem
2013. gads – As Balticovo (Madona) sods 1000 Ls, par labturības pārkāpumiem
2013. gads – As Balticovo (Iecava) sods 2500 Ls, par labturības pārkāpumiem
2015. gads – As Balticovo (Iecava) sods 3300 eiro, par labturības pārkāpumiem
2016. gads – As Balticovo (Iecava) sods 1800 eiro, par labturības pārkāpumiem

“Ja mēs ieraugām šo realitāti, nu retais cilvēks teiks, ka kaut kas tāds varētu būt pieņemams. Mūsuprāt ir nepieciešams uzsākt diskusiju par to, kā šo sistēmu reformēt. Sprostu sistēmas ļoti lielas ciešanas nodara dzīvniekiem un sabiedrības vērtības nav tādas,” norāda Andersons.

Olas, atkarībā no ražošanas veida tiek dalītas trīs kategorijās. Ar pirmo apzīmē tās, kas savāktas no vistām, kam ir iespēja brīvi ganīties norobežotā teritorijā. Ar ciparu divi apzīmē olas, kuru dējējas turētas kūtī, bet ne sprostā. Sprostā turēto vistu olas ir apzīmētas ar trijnieku. Dzīvnieku aizstāvji cer, ka pircēji apdomāsies, pārvarēs taupību un izvēlēsies pirkt mazliet dārgākas olas, kuru dējējas nav cietušas sprostos. Dzīvnieku draugu lielākais mērķis ir panākt tādu sabiedrības attieksmi, ka arī lielās konditorejas fabrikas un ēdināšanas uzņēmumi pieprasīs no ražotāja olas, kuru dējējas nav iesprostotas pārblīvētos sprostos.

Foto:condesing/https://pixabay.com/en/users/condesign-509903///https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/