Dzīve Latvijā turpina sadārdzināties
Dzīves dārdzība turpina pieaugt, iekams iedzīvotāju pirktspēja un algu kāpums jūtami atpaliek. Pērn mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija pieauguši par 5,7%, turklāt visvairāk izdevumi auguši tām lietām, no kurām nevar atteikties, t. i., pārtikai, mājoklim un transportam.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pētījums liecina: salīdzinot ar 2011. gadu, pērn mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija auguši vidēji par 11 latiem, sasniedzot 198 latus uz vienu ģimenes locekli. Vislielākie tēriņi pagājušajā gadā ir bijuši Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem, kuriem uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bijis jātērē attiecīgi 240 un 203 lati. Ar lieliem izdevumiem jārēķinās arī citās pilsētās dzīvojošiem, kuru mājsaimniecībās tēriņi bija sasnieguši 215 latu vidēji uz vienu ģimenes locekli mēnesī. Tikmēr viszemākie patēriņa izdevumi 2012. gadā ir bijuši Latgales reģionā – vidēji 166 lati mēnesī.
Straujākais izdevumu pieaugums bijis uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās – par 22%. Savukārt vismazākais tas bija pensionāru mājsaimniecībās – par 1,6%. Pēc SEB bankas ekspertu atzinuma, šī statistika apliecina, ka plaisa starp trūcīgajiem un turīgajiem Latvijas iedzīvotājiem turpina palielināties. Proti, patēriņa izdevumu pieaugums bijis atšķirīgs dažādās sociālekonomiskajās grupās un tēriņus būtiskāk ir palielinājušas tās mājsaimniecības, kurās bijis ienākumu kāpums.
Tikmēr neiepriecinoša statistika atspoguļo situāciju ģimenēs ar bērniem. Proti, jo vairāk bērnu ir mājsaimniecībā, jo mazāk tā var atļauties tērēt uz katru personu. Visgrūtāk klājies mājsaimniecībām ar trīs un vairāk bērniem, kurās patēriņa izdevumi bija 113 latu vidēji uz locekli mēnesī un veidoja vien 57% no kopējā izdevumu līmeņa valstī.
Pozitīva tendence ir tā, ka nedaudz mazinājies mājsaimniecību izdevumu īpatsvars pārtikai – no 28,8% 2011. gadā līdz 28% pērn, tomēr tas joprojām ir būtiski augstāks nekā rietumvalstīs un liecina par zemu dzīves līmeni Latvijā.
Arī nākotnes perspektīvas nav īpaši cerīgākas, jo algu kāpums joprojām nespēj apsteigt dzīves dārdzības pieaugumu. Tiek cerēts, ka šogad mājsaimniecību tēriņu pieaugumu pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazinājums un atvieglojumu par apgādībā esošu personu palielināšana. Taču pirmskrīzes algas joprojām ir nesasniedzama vīzija. Latvijas Banka prognozē, ka pirmskrīzes līmenī reālais atalgojums valstī varētu atgriezties nākamgad. Vidējā mēneša darba samaksa pēc nodokļiem šā gada martā bija 357 lati, kas teorijā par 2% pārsniedz 2008. gada vidējo rādītāju – 350 latu. Tomēr piecu gadu laikā ir krietni augušas arī cenas – patēriņa cenu indekss šā gada martā par 10% pārsniedza 2008. gada vidējo rādītāju. Tādējādi reālā alga jeb vidējās algas pirktspēja – par mēneša darba samaksu nopērkams preču un pakalpojumu daudzums – joprojām par dažiem procentiem atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.
Tiesa, maz ticams, ka turpmākajos gados cenu kāpums Latvijā apstāsies un gaidīs, kad tam pietuvosies iedzīvotāju pirkstpēja. Tā, piemēram, Igaunija, kas eiro pievienojās jau 2011. gadā, šobrīd piedzīvo dramatisku ar mājokļiem saistītu izmaksu kāpumu: šā gada jūnijā pret maiju tās pieauga par 3,1%, bet pret pērno jūniju – par 11,9%, ko lielā mērā ietekmēja elektroenerģijas sadārdzināšanās. Jāatgādina, ka elektrības cenas draud augt arī Latvijā. Kā zināms, pēc elektrības tirgus atvēršanas obligātā iepirkuma komponentes iespaidā elektrības cena mājsaimniecībām jau šogad varētu paaugstināties par septiņiem procentiem.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālāk