• Tweet

Intervija ar Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāju, Saeimas deputātu Raivi Dzintaru.
– Vai konflikts, ko varējām vērot starp jums un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība), bija tikai negadījums vai arī tā bija ilgi rūgusi neapmierinātība starp divām koalīcijas partijām, kas izlauzās ārā ar Āboltiņas kundzes īsziņu, ko viņa jums nosūtīja, brīdinot, ka meļus var nospert zibens?
– No šīs īsziņas es gan neizdarītu politiskus secinājumus. Protams, ja es būtu Saeimas priekšsēdētājs, es tādas īsziņas nesūtītu. Tā bija amatpersonas emocionāla reakcija uz kaut ko tai nepatīkamu, un tas nepatīkamais acīmredzot bija mūsu atklātā valoda par to, kā kurš ir balsojis un kādi lēmumi tikuši pieņemti koalīcijas padomē. Var jau pārmest, ka šādā veidā esam devuši pamatu kašķim koalīcijā. No otras puses – koalīcijā ir partijas ar atšķirīgiem mērķiem un nostādnēm, un mēs savu vēlētāju un Latvijas pilsoņu priekšā izjūtam atbildību, tāpēc darām viņiem zināmu to, kā balso un kā rīkojas deputāti. Reizēm ir tā, ka, gatavojoties vēlēšanām, viens otrs deputāts izliekas, ka viņam ir kaut kādi nacionālie principi, kaut gan pirms tam šie principi konkrētos darbos ir ja ne nodoti, tad vismaz atlikti nomaļus.
– Ko, pēc jūsu domām, Solvita Āboltiņa bija domājusi ar pieminēto zibens nosperšanu?
– Neesmu centies viņu par to iztaujāt. Un viena īsziņa var arī ne par ko neliecināt. Tieši tāpat kā varam nepievērst uzmanību neoficiālajai informācijai, ka Latvijas specdienesti Vienotības uzdevumā tiekot iesaistīti politiskajās spēlēs, lai vāktu kompromitējošus materiālus par Visu Latvijai!(VL!), bet, ja gandrīz vienlaikus ar šo informāciju man atsūta brīdinājumu, ka, ja es nerīkošos pareizi, mani var nospert zibens, tad jāsāk šīs lietas skatīt saistīti un jāizdara plašāki secinājumi. Protams, es nevaru pierādīt specdienestu aktivitātes, nevaru apgalvot, ka Satversmes aizsardzības birojam ir dots šāds uzdevums, un tomēr šādas lietas Latvijā šķiet ticamas.
– Vai jums ir kādas aizdomas?
– Atcerēsimies kaut vai notikumu ar Aigaru Lūsi, kurš no profesionālajām aprindām bija izvirzīts kā piemērotākais kandidāts Krājbankas maksātnespējas administratora amatam, taču tika noraidīts, pamatojoties uz kaut kādiem mistiskiem specdienestu atzinumiem, kurus neviens nekad nav redzējis. Aigaru Lūsi pazīstu ļoti labi un pilnībā viņam uzticos, tāpēc esmu pārliecināts, ka pret viņu nekā nav, jo nevar būt. Acīmredzot mūsu valstī ir konkrēti amati, kuros cilvēks var atrasties tikai tad, ja viņš pieder konkrētai struktūrai.
– Piemēram, Vienotībai?
– To atļaušu interpretēt jums pašai. Bet, ja cilvēks nepieder šai struktūrai, tad šī struktūra ar lielu svaru visdažādākajās jomās, arī to mediju jomā, kas darbojas šīs struktūras atbalstam, iziet politiskajā cīņā un dara visu, lai šo cilvēku uzveiktu. Tāpēc esam gatavi, ka šī struktūra vērsīsies arī pret mums – ar nomelnošanas kampaņām, ar dažādu pretdarbību.
– Vai Nacionālajai apvienībai (NA) ir kādi skeleti skapī, vai jums tāpēc jābaidās, sak, ja šo atklās, tad mums būs slikti?
– Nebaidāmies, citādi neietu politikā. Par skeletu gan var uztaisīt jebkuru asaku. Atcerēsimies stāstu par «skeletu», ko mums centās piešūt 10. Saeimā valdības veidošanas laikā: Nacionālo apvienību it kā finansējot Latvijas čečeni. Vispirms šī ziņa tika izplatīta kādā portālā, pēc tam portāls atzinās, ka šo ziņu tam nodevusi Vienotība, pēc tam – valdības veidošanas laikā – iekšlietu ministre Linda Mūrniece šo ziņu komentēja un apstiprināja, visi par to runāja, un mēs jau vairs nebijām valdībā. Pagāja laiks, un Drošības policija atzina, ka neko nav atradusi. Taču ziņa par «čečenu finansējumu» bija visiem uz mēles. Vienmēr ir «fakti», kurus var izvilkt no konteksta un salikt vajadzīgajā virknējumā. Šajā kompromatu spēlē likmes ir ļoti augstas, un mūsu pārliecība ir tāda: vairāku Saeimu garumā izšķiras Latvijas ģeopolitiskais liktenis, un veids, kādā darbojas Nacionālā apvienība, šajos pārveides plānos neietilpst.
– Tomēr ar čečeniem pazīstami esat?
– Mans paziņu loks ir plašs, esmu pazīstams arī ar čečenu diasporas līderi Bislanu Abdulmuslimovu. Arī šajā gadījumā es nevaru izslēgt, ka vēršanās pret viņu no valsts iestāžu puses ir politiska rakstura. Turīgi cilvēki, kas pērk ražotnes un interesējas par politiku, daudziem šķiet bīstami. Mums ar Abdulmuslimova kungu noteikti ir uzskatu atšķirības un ir atšķirīgas arī mentalitātes, bet nevaru noliegt, ka viņš ir ļoti stipra un principiāla personība, kas Latvijas valstij varētu daudz dot.
– Kādi ir bijuši gadījumi, kad NA iebildusi pret Vienotības priekšlikumiem?
– Tādu gadījumu ir daudz. Bija netaisnības, kas tika novērstas iepriekšējā budžeta veidošanās laikā. Šobrīd iebilstam pret Vienotības plāniem atteikties no nopietna demogrāfijas atbalsta 2013. gada budžetā. Neatbalstījām un izmantojām veto tiesības, kad bija plānots apgrūtināt esošās Saeimas atlaišanu. Arī iniciatīva par 50 000 parakstu slieksni – patiesībā bija kompromiss, ko panācām, jo sākotnēji izskanēja priekšlikums, ka uzreiz jāceļ slieksnis līdz 150 000. Arī elektroniskie paraksti un bezmaksas bāriņtiesas šajā sakarā sākotnēji paredzētas nebija. Esot valdībā, mums, protams, jārēķinās ar Vienotības interesēm, jo – ja mēs negribam, piemēram, palikt bez līdzekļiem kultūrai, ja negribam, lai mums būtiskos jautājumos tiek pieņemti pilnīgi pretēji lēmumi, tad mums kaut kādā līmenī ir jāakceptē arī Vienotības prioritātes. Spēku samēru, kādā jāsastrādājas partijām, lielā mērā nosaka vēlētāji.
– Lai kā arī būtu, Solvita Āboltiņa publiski ir pateikusi, ka Raivis Dzintars un NA melo attiecībā uz pilsonības referenduma jautājumiem.
– Tas, kura pusē ir patiesība, iegūst kādas iracionālas priekšrocības, un agrāk vai vēlāk viņš iegūst lielāku svaru nekā tas, kurš izmanto polittehnoloģiskus PR gājienus. Neviena vara nav mūžīga, bet mani vairāk uztrauc tas, kāds būs spēku sadalījums pēc Vienotības. Ir būtiski garantēt to, lai nākotnē Saeimas vairākumu neizveido Saskaņas centrs (SC) kopā ar vienu vai divām ārēji latviskām partijām – kā tas bija šajās vēlēšanās, kad par SC partneri gandrīz kļuva Zatlera Reformu partija (ZRP). Austrumu kaimiņu impēriskais skatījums uz Latviju nemainās, viņi joprojām cer atgūt Latviju. To nav iespējams izdarīt formāli, bet pēc būtības – gan, veidojot politisko dominanci mūsu teritorijā.
– Kā to iespējams izdarīt?
– Ir vajadzīgas četras lietas. Pirmkārt, jāorganizē piektā kolonna, kurai visu laiku jābūt teicamā sportiskā formā attiecībā uz valstiski svarīgiem atslēgas jautājumiem. Otrkārt, ir jāmazina latviešu nacionālais pašlepnums un valstiskā apziņa. Treškārt, jārada latviešos maldīga miera sajūta, sak, no austrumiem mūs nekas neapdraud, no rietumiem ir vēl lielāki draudi, paši vien pie visa esam vainīgi utt. Ceturtkārt, jānostiprina promaskavisko spēku ietekme Latvijā. Ja šīs četras lietas īstenosies, viss, par ko cilvēki cīnījās Atmodas laikā, tiks zaudēts. Lai tas nenotiktu, mums jāstrādā ilgtermiņā.
– Kāda būs NA taktika, ja tomēr nonāksim līdz pilsonības referendumam?
– Vienīgais iespējamais solis būs iet un balsot pret pilsonības nulles variantu. NA darīs visu, lai cilvēki ietu un balsotu pret. Savulaik, kad mani 73. panta grozījumu oponenti teica: ko tad mēs tagad – viena referenduma dēļ mainīsim Satversmi? Šis nav nejaušs referendums: pilsoņu loka paplašināšana izmaina pilnīgi visu, jo tad pārējie jautājumi – piemēram, par valsts valodu – mainās automātiski. Vai tiešām politiskā greizsirdība ir bijusi tik svarīga, ka liegusi koalīcijas partneriem piekrist mūsu priekšlikumam mainīt 73. punktu?
– Saeimas vēlēšanām ar zināmām atrunām piesakās Viestura Dūles, atvainojiet, Zuargusa partija Skaistā nākotne. Kādu nākotni tai redzat?
– Diez vai tā savāks nepieciešamo balsu skaitu, lai iekļūtu parlamentā.
– Bet Zatlera partija savāca.
– Diez vai Dūles arsenālā ir kas līdzīgs rīkojumam nr. 2. Drīzāk Inguna Sudraba varētu pretendēt uz lielāku vietu skaitu parlamentā. Ja Dūles partija piedalīsies vēlēšanās, daļa latviešu vēlētāju balsu aizies nebūtībā.
– Vai tas neliecina, ka politiskā vide ir dziļi degradēta, ja parādās jampampiņu partijas, kuru līderi uzskata, ka vēlētājs labākajā gadījumā ir pamuļķis?
– Man grūti spriest par Dūles un Gustavo motivāciju. Kad savulaik runāju ar Viesturu, man viņš šķita sakarīgs cilvēks. Kādreiz arī mūsu partijai – Visu Latvijai! – teica: kāpēc jūs šķeļat latviešu balsis? Taču tagad Skaistās nākotnes politiskie uzstādījumi liecina, ka tā noteikti nebūs nacionāla partija. Tā uzrunā jauniešus, tātad tā vēlas nošķelt to pilsoņu loku, kurus tradicionāli uzrunā VL!. Jāsecina, ka nacionāli domājošie būs lielākie zaudētāji no Dūles partijas kandidēšanas vēlēšanās.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”

Avots: nra.lv /Elita Veidemane