Dzimumu atalgojumu atšķirība Latvijā mazāka nekā vidēji ES
Atzīmējot sieviešu dienu, jāsaka, ka Latvijā sievietēm ir mazliet vairāk, ko atzīmēt, kā citviet. Pērn Pasaules ekonomikas forums dzimumu līdztiesībā Latviju ierindoja 15.vietā pasaulē. Arī Eurostat dati rāda, ka Latvijā vīriešu un sieviešu tieši atalgojuma nevienlīdzība ir zemāka nekā vidēji ES, proti, kamēr 2011.gadā ES vidēji sievietes saņēma par 16% zemāku atalgojumu nekā vīrieši, Latvijā šī atšķirība bija 13.6%. Turklāt salīdzinājumā ar 2010.gadu atalgojuma nevienlīdzība ir samazinājusies par 2 procentpunktiem. Igaunijā šī starpība ir pat augstākā nekā ES, un sievietes tur saņem par 27% mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Lietuvā šis rādītājs sasniedza 12%.
Jāņem vērā, ka šis ir vidējais rādītājs un nozaru griezumā atšķirības ir visai krasas, piemēram, valsts pārvaldē strādājošās sievietes saņem par vidēji 4% lielāku atalgojumu nekā vīrieši, kamēr finanšu sektors izceļas ar lielāko atalgojuma nevienlīdzību Latvijā, kur kungi pelna par 35% vairāk.
Pastāv dažādi skaidrojumi, kādēļ arvien šī atalgojuma plaisa starp vīriešiem un sievietēm pastāv. Piemēram, vairāk sieviešu izvēlas strādāt tādās nozarēs, kur ir mazāks atalgojums, piemēram, izglītībā un sociālās palīdzības jomā, viņas arī vairāk laika velta rūpēm par ģimeni. Tomēr, no otras puses, augstākā izglītība ir lielākai daļai sieviešu nekā vīriešu.
Kaut gan dzimumu ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir mazāka nekā daudzās Eiropas un pasaules valstīs, tomēr arī 13.6% starpība ir pietiekami liela un dažos gadījumos var nebūt objektīvi pamatota. Tādēļ ir jātupina iet dzimumu nevienlīdzības mazināšanas virzienā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālāk