• Tweet

Sekojot Tieslietu ministrijas (TM) ierosinājumam atteikties no administratīvajiem arestiem, uzsākta diskusija par dzērājšoferiem piemērojamajiem sodiem.

Viens no risinājumiem piedāvā par auto vadīšanu noteiktā dzēruma pakāpē piemērot kriminālsodu, taču tiesību speciālisti brīdina, ka šādā veidā ļoti daudziem cilvēkiem tiktu ierobežotas tiesības strādāt iegūtajā profesijā vai iegūt zemāk kvalificētu darbu, piemēram, krāvēja vai šofera vietu.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajām Administratīvo pārkāpuma kodeksa normām, autovadītāju, ja tas, vadot transportlīdzekli, pieķerts alkohola reibumā un alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz vienu promili, var sodīt ar administratīvo arestu no piecām līdz piecpadsmit dienām. Ja šoferis tādā pašā nodarījumā gada laikā pieķerts atkārtoti, viņu jau sauc pie kriminālatbildības.

Kriminālsods lētāks

TM skaidro, ka administratīvo arestu piemērošana nav saskaņā ar cilvēktiesību normām un Eiropas valstīs par administratīvo pārkāpumu arestu nepiemēro. Citur Eiropā brīvības atņemšana esot paredzēta tikai par kriminālām darbībām. Administratīvais arests kā soda veids esot arī dārgs, jo tas prasa būtiskus finanšu līdzekļus – personas, kurām tiek piemērots šis sods, ir jānodrošina ar medicīnisko aprūpi, barošanu un turēšanu atbilstošās telpās. Diennakts vienai personai administratīvajā arestā izmaksā 12–15 latu, un gada laikā arestam tiekot tērēti vairāki simti tūkstošu latu. Salīdzinājumam – vienas krimināli sodītas personas uzturēšana ieslodzījuma vietā valstij dienā izmaksā aptuveni deviņus latus.

Valdība TM koncepciju ir apstiprinājusi un sāktas diskusijas, ko darīt ar pieķertajiem dzērumā braucošajiem šoferiem. Pagaidām gan nav nekādas skaidrības par promiļu slieksni, kuru pārkāpjot šoferis varētu iedzīvoties kriminālā sodāmībā. Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa pieļauj, ka nākotnē kriminālatbildība par auto vadīšanu noteiktā dzēruma pakāpē varētu iestāties līdzīgi pašreizējai kārtībai – ja pārkāpums gada laikā izdarīts atkārtoti. Taču viņa arī nenoliedz, ka tiesas priekšā varētu būt jāstājas arī jau pirmajā pārkāpuma gadījumā. Tomēr pie šī jautājuma atrisināšanas un sodu sistēmas izstrādāšanas vēl esot ilgi jāstrādā. Tiesa, IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane ir izteikusies, ka turpmāk kriminālo atbildību par automašīnas vadīšanu dzērumā vajadzētu ieviest jau no pirmās promiles. Eiropā esot šādas valstis, kur par sēšanos pie stūres reibumā paredzēta kriminālatbildība, un tā, ņemot vērā satiksmes negadījumos ik gadu bojā ejošo cilvēku skaitu, esot politiska izšķiršanās.

Ierobežojumi darba tirgū

Tomēr – ik gadu administratīvo arestu par auto vadīšanu dzērumā piemēro vidēji diviem tūkstošiem cilvēku, un tas ir vērā ņemams skaits, ja zina, ka ir virkne darba vietu, kuras neuzņem darbā cilvēkus ar kriminālu sodāmību. Pie šīs kategorijas pieder advokāti, valsts ierēdņi, pedagogi un pat šoferi un krāvēji, ja tie vēlas strādāt, piemēram, lidostā. Līdz ar to pastāv iespēja, ka, kriminalizējot auto vadīšanu dzērumā jau no pirmā pārkāpuma, ļoti daudziem cilvēkiem varētu rasties problēmas ar darba vietas vai profesijas saglabāšanu.

Tā Starptautiskās lidostas Rīga Komunikācijas vienības vadītāja Elīna Krastiņa skaidro, ka, sekojot Eiropas Savienības regulām, lai garantētu civilās aviācijas drošību, cilvēkus ar kriminālu sodāmību lidosta darbā nepieņem.

Ir arī gadījumi, kad par sabiedrībai mazāk bīstamiem pārkāpumiem, par kuriem paredzēts kriminālsods, darbu zaudējuši pedagogi. Tā kāds Kuldīgas novada Pelču speciālās internātskolas direktors 2009. gadā zaudēja darbu, jo viņam tika piemērots kriminālsods par patiesībai neatbilstošas informācijas uzrādīšanu ienākumu deklarācijā. Darbu, tiesājoties gandrīz trīs gadus, pedagogam tā arī neizdevās atgūt.

Likuma drakonizācija

«Kriminalizējot braukšanu dzērumā jau no pirmās pārkāpuma reizes, sabiedrība tiktu nepamatoti kriminalizēta, un tam var būt neprognozējamas sekas,» brīdina Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības loceklis Egons Rusanovs. Viņš nenoliedz, ka atbalsta smagākus sodus par auto vadīšanu reibumā, taču «likuma drakonizācija» esot cīņa ar sekām, nevis cēloņiem. Arī zvērināts advokāts Viktors Tihonovs uzskata, ka, kriminalizējot auto vadīšanu dzērumā, ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem. Viņš piedāvā variantu, ka kriminālu sodu šoferim varētu piemērot, ja tas noteiktā laika posmā pieķerts dzērumā otro vai trešo reizi.

«Nevajag dzert pirms sēšanās pie stūres. Turklāt mums nav tik stingri kā Krievijā, kur atļautais alkohola līmenis asinīs ir nulle promiles,» saka Latvijas valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons.

Uzmanīgāks savā vērtējumā ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Krastiņš. Viņš uzskata, ka jau šobrīd uz pedagogiem attiecināmie ierobežojumi ir pietiekami un nav nekādas nepieciešamības tiem pievienot arī bargāk padarītu sodu par auto vadīšanu dzērumā. Tomēr, ja tā tiktu lemts, viņš rosina Izglītības likumā precīzi atrunāt tos kriminālos sodus, par kuriem pedagogs zaudē darbu, bet dzeršanu pie stūres tajā neiekļaut, ja sodītais cilvēks šādā nodarījumā noteiktā laika posmā nav pieķerts atkārtoti.

***

Dzērājšoferu skaits konstants

Par auto vadīšanu reibumā ar administratīvo arestu sodīti

2010 2100

2011 2162

2012 2073

2013* 88

*Līdz šā gada 6. februārim.

Avots: IeM

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis