• Tweet

Nepilna laika studiju programmās studētgribētāju samazinājums ir «liels un saredzams», pat katastrofāls, un tam iemesli ir vairāki, arī ekonomiski, atzīst augstskolas. Tikpat sāpīgs jautājums ir zemās studiju maksas, kas esot «pat zem dempinga cenām».

Pieprasītas vien dažas programmas

Latvijas Universitātē (LU) tādas ir grāmatvedības (audita), pedagoģijas, komunikācijas un vadības zinātnēs. Tas arī ietekmē grupu lielumu, kas ir ļoti atšķirīgs: sākot no 12 līdz pat 70 cilvēkiem, bet dažās pieteikušies vien daži cilvēki, tāpēc nemaz netikušas atvērtas. Daugavpils universitātē (DU) šāds studiju veids tiek piedāvāts tikai divās programmās: viena ir pedagoģijas, otra – vadības. Tieši pedagoģija savulaik bija viena no daudzskaitlīgākajām, jo lielai daļai izglītības iestādēs strādājošo, kam nebija augstākās izglītības, ar likumu tika noteikts to iegūt, un lielākoties pedagogi izvēlējās to darīt, mācoties nepilna laika studiju programmās, lai varētu savienot studijas ar darbu, raksta NRA.lv.

Savukārt vadības zinātnes apguva ierēdņi un uzņēmumu vadītāji, kam trūka vajadzīgā papīra vai zināšanu. DU studiju prorektore Irēna Kaminska pieļauj, ka nu vairākums ierēdņu un pedagogu ieguvuši vajadzīgo izglītību un strādā, un tas varētu būt viens no pieprasījuma krituma iemesliem. Interese par darba tirgū pieprasītām specialitātēm esot saprotama – kurš gan mācīsies tās, kurās vēlāk būs problēmas atrast darbu, spriež Rēzeknes augstskolas (RA) studiju prorektore Angelika Juško-Štekele. Tāpēc neesot liels izbrīns, ka, piemēram, par humanitārajām programmām RA esot maza interese.

Iespaido ekonomiskā situācija

Latgalē esot jāņem vērā arī tas, ka no reģiona aizbraukušo skaits ir viens no vislielākajiem. «Tautsaimniecības un izglītības sadure ir ļoti cieša. Ja ekonomiskā situācija ir dramatiska, tas uzreiz atbalsojas augstskolās. Pirms pieciem gadiem bija pat tā, ka pa vasaru bija tik daudzi aizbraukuši un dažs kurss bija tik rets, ka nezinājām, ko darīt. Aizbrauca it kā piepelnīties, lai var samaksāt par mācībām, diemžēl vairākums tur tā arī palika. Pa kādam jau atgriežas, tomēr daudz tādu nav,» teic RA pārstāve. Arī Liepājas pusē situācija pirms pieciem septiņiem gadiem bijusi līdzīga, šobrīd tā esot nostabilizējusies, norāda Liepājas universitātes (LiepU) studiju prorektore Ilma Neimane. Daudzi aizceļojušie izrādot interesi par tālmācību, kas esot viens no veidiem, kā varētu pārveidot nepilna laika studijas. LU mācību prorektora vietnieks Jānis Saulītis gan uzskata, ka tā ir cita forma un diez vai visi eksāmeni būtu kārtojami elektroniski, jo nebūtu pārliecības, vai students pats darbu uzrakstījis. Šādi iegūts augstākās izglītības diploms tomēr nebūtu pilnvērtīgs. Viņš gan piekrīt, ka kādas citas formas būtu jāmeklē, lai padarītu tās pievilcīgākas studētgribētājiem. Piemēram, varētu piedāvāt studēt kopā ar klātniekiem – savā ritmā un ilgākā laika periodā.

Zema mācību maksa

Prorektori neslēpj, ka studiju maksas ne tikai šajā formātā studējošajiem ir mazas. J. Saulītis piekrīt Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Jāņa Vētras teiktajam, ka par privāto bērnudārzu vecāki izdod vairāk nekā par studijām. Ja gadā vislētākā maksas pirmsskolas iestāde varētu prasīt 2500 eiro, tad tik izmaksā LU visdārgākās studijas. «Augstskolas ir spiestas ne tikai dempingot, bet žonglēt uz riska robežas, lai ne tikai izdzīvotu, bet nezaudētu attīstības iespējas. Jāņem vērā, ka eksakto priekšmetu apguvei vajadzīga atbilstoša materiālā bāze. Ar to, ko pašlaik saņemam no valsts, pasaules augstskolu topos grūti nokļūt,» nopūšas J. Saulītis. Diemžēl valsts augstskolām bāzes finansējums tiek piešķirts 80% līmenī, tad nu iznākot tā: ja programmā ir 300 cilvēku, bet nauda tiek iedota par 100, tad jāmeklē, kur rast naudu pārējiem, jākalkulē no pašas mācību iestādes krājumiem, un augstskolas spiestas manipulēt ar mācību maksām.

Skaidrs, ka 5000 eiro diez vai kāds varētu atļauties, spriež LU pārstāvis.

***

Nepilna laika studiju programmās studējošie:

2011. gadā 19 612

2012. gadā 17 488

2013. gadā 2158