• Tweet

Mums nevajadzētu atgriezties laikos, kad cilvēki uz lieliem darījumiem devās ar milzu naudas koferi rokās, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” atzina Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).

Runājot par Latvijas banku sistēmas reputāciju naudas atmazgāšanas jomā, Dombrovskis uzsvēra, ka pēdējā gadā laikā Eiropā ir bijuši daudzi naudas atmazgāšanas skandāli. “Latvija šajā ziņā diemžēl nav unikāla. Lielākais skandāls ir bijis ar Danske bank Igaunijā, bet ir bijuši skandāli arī citās valstīs – Maltā, Nīderlandē, atsevišķas problēmas Vācijā, arī ar Swedbank. Redzam, ka problēma ir daudzviet Eiropā, un EK uzstādījums ir, ka tā ir jārisina Eiropas mērogā. EK ir piedāvājusi stiprināt Eiropas Banku iestādes kompetenci un pilnvaras tieši naudas atmazgāšanas jomā, un pozitīvi, ka ES Padome un Eiropas likumdevēji šo priekšlikumu ir atbalstījuši. Mums ir stingri normatīvi attiecībā uz naudas atmazgāšanu, bet šo normatīvu piemērošana ir tikai nacionālā līmeņa uzraugu darīšana, un tur, kā redzam, standarti un prakses ir bijuši atšķirīgi. Tāpēc jāstrādā, lai pretnaudas atmazgāšanas direktīva tiktu piemērota vienmērīgi visā ES,” pauda Dombrovskis.

Pēc viņa sacītā, pašreiz EK veic izvērtējumu par visiem naudas atmazgāšanas skandāliem, kas papildus būtu darāms bez jau minētajām iniciatīvām. “Viens no virzieniem, kas tiek vērtēts, ir netīrās naudas izcelsme – no kurienes šie līdzekļi ienāk. Jautājums ir, kā ES vērsīsies pret bankām un citiem netīrās naudas finanšu avotiem ārpus ES. Pieļauju, ka tiks radīti papildu instrumenti, lai varētu vērsties pret bankām ārpus ES, kas iepludina netīru naudu ES bankās. Tas būs viens no nākamās EK uzdevumiem,” norādīja EK viceprezidents.

Vaicāts, vai tas nenovedīs pie ES finanšu izolācijas, viņš uzsvēra, ka “skaidrs, ka uzņēmumi īsteno ārējo ekonomisko darbību un ES uzņēmējiem notiek tirdzniecība ar Krieviju, arī citām valstīm. Protams, ka ir leģitīmas naudas plūsmas, un attiecībā pret tām neviens vērsties netaisās.”

Viņš pauda arī atbalstu skaidras naudas lietošanas ierobežojumiem, kurus Latvijas Finanšu ministrija piedāvā kontekstā ar naudas atmazgāšanas ierobežošanu. “ES tika vērtēti skaidras naudas lietošanas ierobežojumi naudas atmazgāšanas ierobežošanas kontekstā. Vienotu likumu ES ietvaros šajā jomā nav – limiti ir noteikti dažādi, pamatā tas ir pašu dalībvalstu valdību izlemšanas jautājums – virs kādas summas noteikt skaidras naudas lietošanas ierobežojumus vai ziņošanu par to. Kopumā es šādus ierobežojumus atbalstu – mums nevajadzētu atgriezties laikos, kad cilvēki uz lieliem darījumiem devās ar milzu naudas koferi rokās. Turklāt šādu darījumu kontrole ir daudz sarežģītāka nekā bankas pārskaitījumu kontrole,” piebilda Dombrovskis.

Foto: Valsts kanceleja