• Tweet

Tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas iedzīvotājiem būs vēl līdz 2019. gada 30. jūnijam, šodien lēma Saeima.

Parlaments ceturtdien, 17. janvārī, attiecīgus grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā pieņēma divos lasījumos kā steidzamus.

“Jaunajai informācijas sistēmas funkcionalitātei bija jāsāk darboties jau gada sākumā, taču tā nenotika, un mēs visi redzējām atbildīgo dienestu fiasko. Ārsti joprojām nevar pārliecināties, kurš pakalpojumu grozs pienākas viņa pacientam. Tas bija kārtējais trieciens jau tā vārgajai e-veselības sistēmas reputācijai,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Kā uzsver komisijas vadītājs, likumdevējs ar šo lēmumu ir atvēlējis vairāk nekā pietiekamu laiku sistēmas tehniskai sakārtošanai, taču vienlaikus reformas atlikšana dod laiku arī jaunveidojamajai valdībai paust nostāju valstos obligātās veselības apdrošinās lietā un aktīvi rīkoties. Tāpat komisijā ir izskanējuši priekšlikumi paplašināt to iedzīvotāju loku, kuriem pienāktos valsts apmaksāts pilnais pakalpojumu grozs, un deputāti šim jautājumam pievērsīsies tuvākajos mēnešos, atzīst A.Skride.

Plānots, ka nepilnības sistēmā tiks novērstas līdz janvāra beigām. Lai pārliecinātos, ka sistēma strādā atbilstoši prasībām, līdz šī gada 30. jūnijam paredzēts noteikt pārejas periodu, lai varētu pārbaudīt tās darbību un novērst kļūdas. Šajā laikā ārstniecības iestādēm tiks nodrošināta pilnvērtīga iespēja pieslēgties e-veselības sistēmai, savukārt iedzīvotāji veselības aprūpes pakalpojumus varēs saņemt neatkarīgi no sociālo iemaksu veikšanas, teikts likuma grozījumu anotācijā.

Saeima Veselības aprūpes finansēšanas likumu pieņēma 2017.gada decembrī, nosakot, ka no 2019.gada 1.janvāra tiek ieviesta valsts obligātā veselības apdrošināšanas sistēma un iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi būs pieejami atkarībā no veiktajām sociālajām iemaksām.

Vienlaikus veselības aprūpes finansēšanas likums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi un medicīniskās ierīces.

Tāpat neatkarīgi no apdrošināšanas statusa valsts apmaksās tādu slimību ārstēšanu, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, piemēram, psihiskas saslimšanas, tuberkuloze un infekcijas slimības, kā arī zāles šo slimību ārstēšanai.

Savukārt, lai papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī vēl citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kā arī virknei iedzīvotāju grupu, tostarp bērniem, pensionāriem, bezdarbniekiem u.c.

Foto: Pexels