Divas trešdaļas Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka preču cenas neatbilst iedzīvotāju ienākumiem
Kā liecina pētījumu kompānijas “GfK” un “LETA” biznesa portāla “Nozare.lv” patēriņa pētījuma rezultāti, 58% internetā aptaujāto iedzīvotāju Latvijā, 69% Igaunijā un 65% Lietuvā pilnībā piekrīt, ka preču cenas viņu valstī lielākoties neatbilst iedzīvotāju ienākumiem. Tāpat lielākā iedzīvotāju daļa: 67% Lietuvas, 71% Latvijas un 72% Igaunijas patērētāju piekrīt, ka preču un pakalpojumu cenas viņu valstī nav atbilstošas arī to kvalitātei.
Joprojām patērētāju aktivitātēs dominējošais ir cenas faktors. Lielākā daļa Baltijas patērētāju piekrīt, ka uz veikalu galvenokārt dodas tikai tad, kad tas ir ļoti nepieciešams un arvien meklē iespējas kā ietaupīt.
Lai iepirktos maksimāli izdevīgāk, gandrīz divas trešdaļas patērētāju Baltijā vienā iepirkšanās reizē sev nepieciešamās lietas iegādājas dažādās tirdzniecības vietās. Vēlmi ietaupīt atklāj arī patērētāju tirdzniecības vietu izvēles kritēriji.
Pētījums atklāj, ka divi būtiskākie tirdzniecības vietas izvēles faktori visu Baltijas valstu iedzīvotāju vidū ir preču cenu atbilstība to kvalitātei un izdevīgas, pieņemamas cenas. Latvijā un Igaunijā iedzīvotāji trešajā vietā ierindojuši ērtu atrašanās vietu, kamēr lietuviešiem trešais noteicošais izvēles faktors ir tieši plašs preču klāsts. Tāpat patērētāju izvēli par labu konkrētai tirdzniecības vietai nosaka interesantas, izdevīgas akcijas un īpašie piedāvājumi, kā arī personīgā pieredze, citu cilvēku atsauksmes un laba klientu apkalpošana.
No ražotāju un tirgotāju mārketinga aktivitātēm patērētāju uzmanību Baltijas valstīs visvairāk piesaista akcijas cenas un atlaides pirkumiem. Tāpat pircējiem saistošas šķiet klientu kartes, kas krāj punktus, dod atlaidi katram pirkumam vai ļauj saņemt atlaidi arī citos uzņēmumos. Klientu kartes un to piedāvātie bonusi jo īpaši patīk Igaunijas iedzīvotājiem. Lietuvā daudz biežāk kā kaimiņvalstīs patērētājiem patīk atlaižu kuponi, Igaunijā – lielāki iepakojumi, savukārt Latvijas iedzīvotājus vairāk kā kaimiņus pievilina loterijas.
Veicot ikdienas pirkumus, Igaunijas iedzīvotāji daudz biežāk iepērkas vienā un tajā pašā veikalā. Ikdienas pirkumus pēc iepriekš sagatavota saraksta visbiežāk veic Lietuvas iedzīvotāji – 57% piekrīt šim apgalvojumam, tikmēr Latvijā un Igaunijā attiecīgi 47% un 49%. Tikmēr likumsakarīgi, ka krietni mazāks skaits patērētāju piekrīt apgalvojumam, ka parasti ikdienas pirkumus neplāno un lēmumu, ko pirkt, pieņem veikalā. Šāda spontāna lēmuma pieņemšana par pirkuma izdarīšanu visizteiktāk raksturo Igaunijas iedzīvotājus.
Raksturojot pirktākās preču kategorijas pēdējo trīs mēnešu laikā, gandrīz ikviens (91%) Latvijas iedzīvotājs ir iegādājies pārtiku un pirmās nepieciešamības preces lielveikalos. Tāpat 61% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 3 mēnešu laikā ir pirkuši medikamentus, 54% – apģērbu, kosmētiku un higiēnas preces, 45% – preces degvielas uzpildes stacijās, 44% – apavus, 34% – grāmatas un kancelejas preces, 32%-presi.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Plauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākInformācija Latvijas valstspiederīgajiem par situāciju Izraēlā
Ņemot vērā šī brīža nopietno drošības situācijas eskalāciju Tuvo Austrumu reģionā, Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos Izraēlā uzturēties bumbu patvertņu tuvumā...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk