Divas trešdaļas Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka preču cenas neatbilst iedzīvotāju ienākumiem
Kā liecina pētījumu kompānijas “GfK” un “LETA” biznesa portāla “Nozare.lv” patēriņa pētījuma rezultāti, 58% internetā aptaujāto iedzīvotāju Latvijā, 69% Igaunijā un 65% Lietuvā pilnībā piekrīt, ka preču cenas viņu valstī lielākoties neatbilst iedzīvotāju ienākumiem. Tāpat lielākā iedzīvotāju daļa: 67% Lietuvas, 71% Latvijas un 72% Igaunijas patērētāju piekrīt, ka preču un pakalpojumu cenas viņu valstī nav atbilstošas arī to kvalitātei.
Joprojām patērētāju aktivitātēs dominējošais ir cenas faktors. Lielākā daļa Baltijas patērētāju piekrīt, ka uz veikalu galvenokārt dodas tikai tad, kad tas ir ļoti nepieciešams un arvien meklē iespējas kā ietaupīt.
Lai iepirktos maksimāli izdevīgāk, gandrīz divas trešdaļas patērētāju Baltijā vienā iepirkšanās reizē sev nepieciešamās lietas iegādājas dažādās tirdzniecības vietās. Vēlmi ietaupīt atklāj arī patērētāju tirdzniecības vietu izvēles kritēriji.
Pētījums atklāj, ka divi būtiskākie tirdzniecības vietas izvēles faktori visu Baltijas valstu iedzīvotāju vidū ir preču cenu atbilstība to kvalitātei un izdevīgas, pieņemamas cenas. Latvijā un Igaunijā iedzīvotāji trešajā vietā ierindojuši ērtu atrašanās vietu, kamēr lietuviešiem trešais noteicošais izvēles faktors ir tieši plašs preču klāsts. Tāpat patērētāju izvēli par labu konkrētai tirdzniecības vietai nosaka interesantas, izdevīgas akcijas un īpašie piedāvājumi, kā arī personīgā pieredze, citu cilvēku atsauksmes un laba klientu apkalpošana.
No ražotāju un tirgotāju mārketinga aktivitātēm patērētāju uzmanību Baltijas valstīs visvairāk piesaista akcijas cenas un atlaides pirkumiem. Tāpat pircējiem saistošas šķiet klientu kartes, kas krāj punktus, dod atlaidi katram pirkumam vai ļauj saņemt atlaidi arī citos uzņēmumos. Klientu kartes un to piedāvātie bonusi jo īpaši patīk Igaunijas iedzīvotājiem. Lietuvā daudz biežāk kā kaimiņvalstīs patērētājiem patīk atlaižu kuponi, Igaunijā – lielāki iepakojumi, savukārt Latvijas iedzīvotājus vairāk kā kaimiņus pievilina loterijas.
Veicot ikdienas pirkumus, Igaunijas iedzīvotāji daudz biežāk iepērkas vienā un tajā pašā veikalā. Ikdienas pirkumus pēc iepriekš sagatavota saraksta visbiežāk veic Lietuvas iedzīvotāji – 57% piekrīt šim apgalvojumam, tikmēr Latvijā un Igaunijā attiecīgi 47% un 49%. Tikmēr likumsakarīgi, ka krietni mazāks skaits patērētāju piekrīt apgalvojumam, ka parasti ikdienas pirkumus neplāno un lēmumu, ko pirkt, pieņem veikalā. Šāda spontāna lēmuma pieņemšana par pirkuma izdarīšanu visizteiktāk raksturo Igaunijas iedzīvotājus.
Raksturojot pirktākās preču kategorijas pēdējo trīs mēnešu laikā, gandrīz ikviens (91%) Latvijas iedzīvotājs ir iegādājies pārtiku un pirmās nepieciešamības preces lielveikalos. Tāpat 61% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 3 mēnešu laikā ir pirkuši medikamentus, 54% – apģērbu, kosmētiku un higiēnas preces, 45% – preces degvielas uzpildes stacijās, 44% – apavus, 34% – grāmatas un kancelejas preces, 32%-presi.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Finanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālāk