Divas trešdaļas Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka preču cenas neatbilst iedzīvotāju ienākumiem
Kā liecina pētījumu kompānijas “GfK” un “LETA” biznesa portāla “Nozare.lv” patēriņa pētījuma rezultāti, 58% internetā aptaujāto iedzīvotāju Latvijā, 69% Igaunijā un 65% Lietuvā pilnībā piekrīt, ka preču cenas viņu valstī lielākoties neatbilst iedzīvotāju ienākumiem. Tāpat lielākā iedzīvotāju daļa: 67% Lietuvas, 71% Latvijas un 72% Igaunijas patērētāju piekrīt, ka preču un pakalpojumu cenas viņu valstī nav atbilstošas arī to kvalitātei.
Joprojām patērētāju aktivitātēs dominējošais ir cenas faktors. Lielākā daļa Baltijas patērētāju piekrīt, ka uz veikalu galvenokārt dodas tikai tad, kad tas ir ļoti nepieciešams un arvien meklē iespējas kā ietaupīt.
Lai iepirktos maksimāli izdevīgāk, gandrīz divas trešdaļas patērētāju Baltijā vienā iepirkšanās reizē sev nepieciešamās lietas iegādājas dažādās tirdzniecības vietās. Vēlmi ietaupīt atklāj arī patērētāju tirdzniecības vietu izvēles kritēriji.
Pētījums atklāj, ka divi būtiskākie tirdzniecības vietas izvēles faktori visu Baltijas valstu iedzīvotāju vidū ir preču cenu atbilstība to kvalitātei un izdevīgas, pieņemamas cenas. Latvijā un Igaunijā iedzīvotāji trešajā vietā ierindojuši ērtu atrašanās vietu, kamēr lietuviešiem trešais noteicošais izvēles faktors ir tieši plašs preču klāsts. Tāpat patērētāju izvēli par labu konkrētai tirdzniecības vietai nosaka interesantas, izdevīgas akcijas un īpašie piedāvājumi, kā arī personīgā pieredze, citu cilvēku atsauksmes un laba klientu apkalpošana.
No ražotāju un tirgotāju mārketinga aktivitātēm patērētāju uzmanību Baltijas valstīs visvairāk piesaista akcijas cenas un atlaides pirkumiem. Tāpat pircējiem saistošas šķiet klientu kartes, kas krāj punktus, dod atlaidi katram pirkumam vai ļauj saņemt atlaidi arī citos uzņēmumos. Klientu kartes un to piedāvātie bonusi jo īpaši patīk Igaunijas iedzīvotājiem. Lietuvā daudz biežāk kā kaimiņvalstīs patērētājiem patīk atlaižu kuponi, Igaunijā – lielāki iepakojumi, savukārt Latvijas iedzīvotājus vairāk kā kaimiņus pievilina loterijas.
Veicot ikdienas pirkumus, Igaunijas iedzīvotāji daudz biežāk iepērkas vienā un tajā pašā veikalā. Ikdienas pirkumus pēc iepriekš sagatavota saraksta visbiežāk veic Lietuvas iedzīvotāji – 57% piekrīt šim apgalvojumam, tikmēr Latvijā un Igaunijā attiecīgi 47% un 49%. Tikmēr likumsakarīgi, ka krietni mazāks skaits patērētāju piekrīt apgalvojumam, ka parasti ikdienas pirkumus neplāno un lēmumu, ko pirkt, pieņem veikalā. Šāda spontāna lēmuma pieņemšana par pirkuma izdarīšanu visizteiktāk raksturo Igaunijas iedzīvotājus.
Raksturojot pirktākās preču kategorijas pēdējo trīs mēnešu laikā, gandrīz ikviens (91%) Latvijas iedzīvotājs ir iegādājies pārtiku un pirmās nepieciešamības preces lielveikalos. Tāpat 61% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 3 mēnešu laikā ir pirkuši medikamentus, 54% – apģērbu, kosmētiku un higiēnas preces, 45% – preces degvielas uzpildes stacijās, 44% – apavus, 34% – grāmatas un kancelejas preces, 32%-presi.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
FM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākLBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālāk