Divas trešdaļas Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka preču cenas neatbilst iedzīvotāju ienākumiem
Kā liecina pētījumu kompānijas “GfK” un “LETA” biznesa portāla “Nozare.lv” patēriņa pētījuma rezultāti, 58% internetā aptaujāto iedzīvotāju Latvijā, 69% Igaunijā un 65% Lietuvā pilnībā piekrīt, ka preču cenas viņu valstī lielākoties neatbilst iedzīvotāju ienākumiem. Tāpat lielākā iedzīvotāju daļa: 67% Lietuvas, 71% Latvijas un 72% Igaunijas patērētāju piekrīt, ka preču un pakalpojumu cenas viņu valstī nav atbilstošas arī to kvalitātei.
Joprojām patērētāju aktivitātēs dominējošais ir cenas faktors. Lielākā daļa Baltijas patērētāju piekrīt, ka uz veikalu galvenokārt dodas tikai tad, kad tas ir ļoti nepieciešams un arvien meklē iespējas kā ietaupīt.
Lai iepirktos maksimāli izdevīgāk, gandrīz divas trešdaļas patērētāju Baltijā vienā iepirkšanās reizē sev nepieciešamās lietas iegādājas dažādās tirdzniecības vietās. Vēlmi ietaupīt atklāj arī patērētāju tirdzniecības vietu izvēles kritēriji.
Pētījums atklāj, ka divi būtiskākie tirdzniecības vietas izvēles faktori visu Baltijas valstu iedzīvotāju vidū ir preču cenu atbilstība to kvalitātei un izdevīgas, pieņemamas cenas. Latvijā un Igaunijā iedzīvotāji trešajā vietā ierindojuši ērtu atrašanās vietu, kamēr lietuviešiem trešais noteicošais izvēles faktors ir tieši plašs preču klāsts. Tāpat patērētāju izvēli par labu konkrētai tirdzniecības vietai nosaka interesantas, izdevīgas akcijas un īpašie piedāvājumi, kā arī personīgā pieredze, citu cilvēku atsauksmes un laba klientu apkalpošana.
No ražotāju un tirgotāju mārketinga aktivitātēm patērētāju uzmanību Baltijas valstīs visvairāk piesaista akcijas cenas un atlaides pirkumiem. Tāpat pircējiem saistošas šķiet klientu kartes, kas krāj punktus, dod atlaidi katram pirkumam vai ļauj saņemt atlaidi arī citos uzņēmumos. Klientu kartes un to piedāvātie bonusi jo īpaši patīk Igaunijas iedzīvotājiem. Lietuvā daudz biežāk kā kaimiņvalstīs patērētājiem patīk atlaižu kuponi, Igaunijā – lielāki iepakojumi, savukārt Latvijas iedzīvotājus vairāk kā kaimiņus pievilina loterijas.
Veicot ikdienas pirkumus, Igaunijas iedzīvotāji daudz biežāk iepērkas vienā un tajā pašā veikalā. Ikdienas pirkumus pēc iepriekš sagatavota saraksta visbiežāk veic Lietuvas iedzīvotāji – 57% piekrīt šim apgalvojumam, tikmēr Latvijā un Igaunijā attiecīgi 47% un 49%. Tikmēr likumsakarīgi, ka krietni mazāks skaits patērētāju piekrīt apgalvojumam, ka parasti ikdienas pirkumus neplāno un lēmumu, ko pirkt, pieņem veikalā. Šāda spontāna lēmuma pieņemšana par pirkuma izdarīšanu visizteiktāk raksturo Igaunijas iedzīvotājus.
Raksturojot pirktākās preču kategorijas pēdējo trīs mēnešu laikā, gandrīz ikviens (91%) Latvijas iedzīvotājs ir iegādājies pārtiku un pirmās nepieciešamības preces lielveikalos. Tāpat 61% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 3 mēnešu laikā ir pirkuši medikamentus, 54% – apģērbu, kosmētiku un higiēnas preces, 45% – preces degvielas uzpildes stacijās, 44% – apavus, 34% – grāmatas un kancelejas preces, 32%-presi.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
SEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts ceturtdien, 6.novembrī, Saeimas sēdē konceptuāli atbalstītajā...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli kā steidzamu atbalstīja likumprojektu, kas nākamgad paredz iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. “Šis ir tikai viens...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālākSaeimas komisija: dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības...
Lasīt tālākAttālināts un biroja darbs joprojām piesaista lielāko uzmanību Latvijas darba tirgū
Trešajā ceturksnī darba meklētāju vidū vislielāko interesi izraisījuši darba piedāvājumi administrācijas jomā un darbs ar iespēju strādāt attālināti, liecina CVMarket.lv jaunākā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecības apjomi uzrādījuši pēdējo gadu pieauguma rekordu
Saglabājoties augošam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide 2025. gada septembrī gada griezumā bija straujākā kopš 2022. gada jūnija. Izaugsme turpinās jau septīto mēnesi...
Lasīt tālākBudžeta komisija konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts piektdien, 31. oktobrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)...
Lasīt tālāk