• Tweet

Saeima šodien, 10. janvārī, atbalstīja parlamenta deputātu iesniegtu pieprasījumu veselības ministrei Andai Čakšai par ministres atbildību, ieviešot Veselības aprūpes finansēšanas likumu un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai par ministres vilcināšanos saistībā ar solidaritātes nodokli.

Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti komisijas sēdē 2. janvārī, pamatojot pieprasījuma motivāciju, uzsvēra, ka ir pagājis gads, kopš spēkā ir stājies Veselības aprūpes finansēšanas likums, ar kuru tiek reformēta veselības aprūpes finansēšanas sistēma un ieviesta valsts obligātā veselības apdrošināšana, taču joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, tostarp, informācijas tehnoloģiju sistēmas darbība un ar to saistītās problēmas.

“Decembra pēdējās dienās mēs redzējām, ka sistēma nestrādā, tātad faktiski sabiedrība tika maldināta. Kas bija nākamais solis no veselības ministres puses? Nākamais solis bija vainīgo meklēšana. Sākās… tika sākti meklēt vainīgie Nacionālajā veselības dienestā, un… bet jāatceras ir droši vien, ka jāmeklē tā vaina pašam sevī. Un jāatceras arī fakts, ka likums tika pieņemts jau pirms vairāk kā gada. Un te ir tā pati runa par komandu. Atcerēsimies arī to, ka svarīgo nozari no faktiski no 22. decembra līdz 6. aprīlim vadīja Kučinska kungs, jo veselības ministre bija atvaļinājumā. Tātad faktiski svarīga nozare acīmredzot īstenībā ir bijusi bez vadības. Un šeit ir visas, labo darbu čempionu komandas atbildība. Es pieņemu, ka vispār tika aizmirsts par šo likumu, vai arī atmiņa ir slikta. Bet, ja ir atmiņa slikta, tad jāiet pie neirologa vai jāēd biezpiens vairāk,” sacīja Andris Skride (AP).

Tāpat Saeima atbalstīja pieprasījumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Finanšu ministres vilcināšanos izpildīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2017.gada 16.novembra spriedumu lietā Nr.2016-16-01”.

Spriedumā Satversmes tiesa bija atzinusi Solidaritātes nodokļa 6.pantu par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošo no šī gada 1.janvāra. Deputāti pieprasa skaidrot, kāpēc likumprojekts “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” iesniegti Saeimai mazāk nekā mēnesi pirms tam jāstājas spēkā, kā arī citus saistītus jautājumus.

“Minētā kavēšanās noveda pie tā, ka faktiski Solidaritātes nodokļa likums tika grozīts ļoti saspringtos termiņos. Mēs visi, kolēģi, atceramies – pēdējā pagājušā gada sēdē… vienā sēdē divos lasījumos, paredzot 10 minūtes priekšlikumu iesniegšanai. Un veidojās situācija, kur Saeimai bija ierobežojumi realizēt savas likumdevēja funkcijas, nodrošinot to, ka diskusija par nodokļa likuma grozījumiem ir pienācīga… paredz tam pienācīgu laiku, ir iespējams izvērtēt alternatīvas, piedāvāt alternatīvas,” uzrunājot Saeimu norādīja Juris Pūce (AP).

Tikmēr Dana Reizniece-Ozola skaidroja, ka “tā kā bija neapmierinātība ar solidaritātes nodokļa ieviešanu, tad 2016. un 2017. gadā, kad tika strādāts pie jaunās nodokļu politikas, valdība mēģināja, un es domāju, ka izdevās arī uzvīto kompensēt, organizēt plašas diskusijas ar sociālajiem partneriem par solidaritātes nodokli, diskutējot gan par to, vai tāds nodoklis ir vajadzīgs, un, ja tāds ir vajadzīgs, tad kādam tam ir jābūt. Nu tika apsvērti dažādi varianti. Piemēram, arī atcelt solidaritātes nodokli, iekļaujot… ieviešot otrā līmeņa sociālo iemaksu griestus, paredzot, ka tiek ierobežotas lielāku algu saņēmējiem īstermiņa sociālās izmaksas, bet kolektīvs lēmums, valdības lēmums, sociālo partneru lēmums un arī Saeimas jeb likumdevēja lēmums bija saglabāt solidaritātes nodokli to mainot, nodrošinot daļēji no tā finansējumu veselības aprūpei, daļēji iedzīvotāju ienākuma nodokli un daļēji pensiju uzkrājumiem valsts un privātajos fondos.”

Saeimas kārtības rullis nosaka, ka ne mazāk kā desmit deputāti var rakstveidā iesniegt pieprasījumus Ministru kabineta locekļiem.

Tāpat ne mazāk kā desmit deputāti vai Pieprasījumu komisija var iesniegt lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidenta biedram vai ministram.

Foto: Saeimas kanceleja