Dīvainākie uzņēmumu nosaukumi Latvijā – “Deivida Duhovnija dūrainis” un “JankaXXL”
Latvieši mēdz būt jokupēteri ne tikai sadzīves līmenī, bet nebīstas demonstrēt savu humora izjūtu arī valsts mērogā, piemēram, reģistrējot uzņēmumus. Ne visi gan uzskata, ka viņu uzņēmumam izvēlētais nosaukums ir uzjautrinošs, un katram bijusi motivācija, kālab firmas vārds ne vienmēr atbilst darbības profilam.
Izcelties, nepazust, ietaupīt uz mārketinga aktivitātēm – arī šāds ir bijis mērķis nesen dibināto uzņēmumu amizantajiem nosaukumiem. Uzjautrināties pašiem un sasmīdināt citus, padulloties vai vienkārši neiedomāties, kā citi uztvers gluži nopietni izvēlētu nosaukumu, – gadījies arī tik nejauši izlemt, kā sauks firmu.
Interesanti uzzināt, ar ko nodarbojas Salnavas pagastā reģistrētā SIA JankaXXL, vai ne? Uzņēmēja Jāņa mamma Valentīna Kirsanova sagrauj intrigu, pasmejoties, ka dēls vēlējies uzņēmumam dot nosaukumu Janka, taču tas jau bijis aizņemts. Tā kā dēls padevies augumā iespaidīgs, pielicis attiecīgu apzīmējumu un uzņēmumu reģistrējis. Tāpēc arī pagastā neviens netērpinot, ko nozīmē XXL. Dēla firma nodarbojas ar lauksaimniecību un autoservisa pakalpojumiem, viņa piebilst.
Televīzijas operators Haralds Vecvagars SIA nodēvējis par “Kreks peks feks”. Ar šo frāzi pasaku varonis Buratino, lapsas Alises un runča Bazilio iedvesmots, mēģināja izaudzēt naudas koku. «Nebija ideju,» skopi komentē H. Vecvagars.
SIA “Kāp nost” skan… hm… vismaz divdomīgi. «Ar to pilnīgi nekas nav domāts. Vienkārši – lai interesantāk. Jūs taču zināt, kāds ir mikrouzņēmumu liktenis. Vajadzēja nosaukumu,» iespurdzas šo mazo uzņēmumu reģistrējušais Uģis. Viņa kolēģis savukārt reģistrējis uzņēmumu TGL. Ja nezina atšifrējumu, tad – trīs burti. Taču tie nozīmē – Trekno gadu liecinieks. Savu asprāša dabu parādījis arī uzņēmējs Jānis Naglis, kurš paša vadīto SIA no Purvciema mājas pārdēvēja par Deivida Duhovnija dūraini. Uzņēmums nodarbojās ar nekustamā īpašuma izīrēšanu, pārvaldīšanu un pārdošanu, līdz tika uzsākts maksātnespējas process. Tāds, raug’, bēdīgs gals slavenā un no seksa atkarīgā amerikāņu aktiera vārda iemūžināšanai Latvijā.
Savukārt SIA Last Hope latviskais tulkojums «pēdējā cerība» joprojām sajūsmina Imantas iedzīvotājus, jo līdzās dzelzceļa sliedēm ilgus gadus darbojās savdabīga ieskrietuve ar šo zīmīgo nosaukumu. «Jā, esmu par tādu dzirdējusi,» Neatkarīgajai neslēpj Sandra Brence no SIA Last Hope. Viņas uzņēmums sniedz kapu apkopšanas pakalpojumus Latvijā. Uzņēmēja teic, ka pārpratumi nosaukuma dēļ nav radušies un cilvēkus tas neinteresējot. «Mēs esam kā pēdējā cerība tiem, kas atrodas ārpus Latvijas un kuru tuvinieki apglabāti šeit,» pamato S. Brence.
Arī Alise Tilaka, kas reģistrējusi savu individuālā komersanta nosaukumu Zeķes gaisā, apgalvo, ka neviens neskatās uz viņu šķībi, padzirdot tādu vārdu salikumu. «Var atcerēties, un viss ir latviski,» viņa saka.
Bet Agrita Krieviņa no SIA Sviestmaize un saldējums atklāj: «Kopā ar meitu sākām taisīt uzņēmumu. Viņa gribēja nosaukumā vārdu «saldējums», bet tas bija aizņemts. Es vēlējos, lai sanāktu sviestam un maizei. Nodarbojamies ar dizainu un amatniecību, nevis ar ēdināšanu.» Gastronomijas tēmu savā biznesā nav apgājis arī ekonomikas ministrs Edmunds Sprūdžs. Viņa kontā bijusi SIA Desumaize, ko pārdevis. Nu ministra biznesa partneriem pieder arī uzņēmumi Multimaize, Sviestmaize un Sieramaize.
Bieži vien nav viegli atšifrēt, kas slēpjas aiz nosaukumiem. Piemēram, Gaigalavā reģistrēta biedrība Kustini savu, toties biedrības Bebru atmoda darbības mērķis ir nodrošināt apsaimniekošanā nodoto dzīvojamo namu uzturēšanu. Neticēsiet, bet SIA Lietuviešu šņukuriņi nodarbojas ar nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu. Interesanti arī, ka Rīgā, Bruņinieku ielā 93, ir reģistrēti 17 uzņēmumi, starp kuriem ar nosaukumu izceļas IK Beigtais trusis, Košais stils un SIA Zelta ceļš.
Igauņi bijuši vēl aizdomīgāk kreatīvāki: firma Kariess, mikrobs un baktērija piedāvā zobārstniecības pakalpojumus, Skaistule un briesmonis – friziera un kosmetologa pakalpojumus, bet SIA “Mistera Nāves šaušanas akadēmija” reģistrācija atteikta.
***
UZŅĒMUMU NOSAUKUMI LATVIJĀ
Sperjānis, Klusa blusa, Ūdens blusas, Pedāļu pavēlnieks, Rausēji, Padod tālāk, Lauķi, Disko Pipars, Komēta nenāk, Gudrai Galvai, Normāls bizness, Ēst!, Plakans runcis, Zaķis ar bisi, Cālēna māja, Jautrie bebri, Kodiens, Kotlete, Zivju gani, Vienkārši Marija, Ananāss un šampanietis, Atgriešanās pie dabas pirmsākumiem, Cita cigarete, Uzjauc pats, Astēm būt!, Piena veikali «Četri Pupi», Saldie zaķi, Buljons, Esi aktīvs vējdzirnavu pakājē!, KILIKILI, Apokalipses Jātnieki, Laulību policija, Uzticīgās acis, 107300 km/h.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Datorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Juridiskā komisija otrdien, 14.aprīlī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākAizvadīts cenu drāmas pirmais cēliens
Starp karu pirmajiem upuriem parasti ir patiesība un cenu stabilitāte. Karš notiek tālu no mums, taču cenu līmenis Latvijā martā salīdzinājumā ar februārī pieauga par 1,9%, bet gada inflācija...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālāk