Dīvainākie uzņēmumu nosaukumi Latvijā – “Deivida Duhovnija dūrainis” un “JankaXXL”
Latvieši mēdz būt jokupēteri ne tikai sadzīves līmenī, bet nebīstas demonstrēt savu humora izjūtu arī valsts mērogā, piemēram, reģistrējot uzņēmumus. Ne visi gan uzskata, ka viņu uzņēmumam izvēlētais nosaukums ir uzjautrinošs, un katram bijusi motivācija, kālab firmas vārds ne vienmēr atbilst darbības profilam.
Izcelties, nepazust, ietaupīt uz mārketinga aktivitātēm – arī šāds ir bijis mērķis nesen dibināto uzņēmumu amizantajiem nosaukumiem. Uzjautrināties pašiem un sasmīdināt citus, padulloties vai vienkārši neiedomāties, kā citi uztvers gluži nopietni izvēlētu nosaukumu, – gadījies arī tik nejauši izlemt, kā sauks firmu.
Interesanti uzzināt, ar ko nodarbojas Salnavas pagastā reģistrētā SIA JankaXXL, vai ne? Uzņēmēja Jāņa mamma Valentīna Kirsanova sagrauj intrigu, pasmejoties, ka dēls vēlējies uzņēmumam dot nosaukumu Janka, taču tas jau bijis aizņemts. Tā kā dēls padevies augumā iespaidīgs, pielicis attiecīgu apzīmējumu un uzņēmumu reģistrējis. Tāpēc arī pagastā neviens netērpinot, ko nozīmē XXL. Dēla firma nodarbojas ar lauksaimniecību un autoservisa pakalpojumiem, viņa piebilst.
Televīzijas operators Haralds Vecvagars SIA nodēvējis par “Kreks peks feks”. Ar šo frāzi pasaku varonis Buratino, lapsas Alises un runča Bazilio iedvesmots, mēģināja izaudzēt naudas koku. «Nebija ideju,» skopi komentē H. Vecvagars.
SIA “Kāp nost” skan… hm… vismaz divdomīgi. «Ar to pilnīgi nekas nav domāts. Vienkārši – lai interesantāk. Jūs taču zināt, kāds ir mikrouzņēmumu liktenis. Vajadzēja nosaukumu,» iespurdzas šo mazo uzņēmumu reģistrējušais Uģis. Viņa kolēģis savukārt reģistrējis uzņēmumu TGL. Ja nezina atšifrējumu, tad – trīs burti. Taču tie nozīmē – Trekno gadu liecinieks. Savu asprāša dabu parādījis arī uzņēmējs Jānis Naglis, kurš paša vadīto SIA no Purvciema mājas pārdēvēja par Deivida Duhovnija dūraini. Uzņēmums nodarbojās ar nekustamā īpašuma izīrēšanu, pārvaldīšanu un pārdošanu, līdz tika uzsākts maksātnespējas process. Tāds, raug’, bēdīgs gals slavenā un no seksa atkarīgā amerikāņu aktiera vārda iemūžināšanai Latvijā.
Savukārt SIA Last Hope latviskais tulkojums «pēdējā cerība» joprojām sajūsmina Imantas iedzīvotājus, jo līdzās dzelzceļa sliedēm ilgus gadus darbojās savdabīga ieskrietuve ar šo zīmīgo nosaukumu. «Jā, esmu par tādu dzirdējusi,» Neatkarīgajai neslēpj Sandra Brence no SIA Last Hope. Viņas uzņēmums sniedz kapu apkopšanas pakalpojumus Latvijā. Uzņēmēja teic, ka pārpratumi nosaukuma dēļ nav radušies un cilvēkus tas neinteresējot. «Mēs esam kā pēdējā cerība tiem, kas atrodas ārpus Latvijas un kuru tuvinieki apglabāti šeit,» pamato S. Brence.
Arī Alise Tilaka, kas reģistrējusi savu individuālā komersanta nosaukumu Zeķes gaisā, apgalvo, ka neviens neskatās uz viņu šķībi, padzirdot tādu vārdu salikumu. «Var atcerēties, un viss ir latviski,» viņa saka.
Bet Agrita Krieviņa no SIA Sviestmaize un saldējums atklāj: «Kopā ar meitu sākām taisīt uzņēmumu. Viņa gribēja nosaukumā vārdu «saldējums», bet tas bija aizņemts. Es vēlējos, lai sanāktu sviestam un maizei. Nodarbojamies ar dizainu un amatniecību, nevis ar ēdināšanu.» Gastronomijas tēmu savā biznesā nav apgājis arī ekonomikas ministrs Edmunds Sprūdžs. Viņa kontā bijusi SIA Desumaize, ko pārdevis. Nu ministra biznesa partneriem pieder arī uzņēmumi Multimaize, Sviestmaize un Sieramaize.
Bieži vien nav viegli atšifrēt, kas slēpjas aiz nosaukumiem. Piemēram, Gaigalavā reģistrēta biedrība Kustini savu, toties biedrības Bebru atmoda darbības mērķis ir nodrošināt apsaimniekošanā nodoto dzīvojamo namu uzturēšanu. Neticēsiet, bet SIA Lietuviešu šņukuriņi nodarbojas ar nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu. Interesanti arī, ka Rīgā, Bruņinieku ielā 93, ir reģistrēti 17 uzņēmumi, starp kuriem ar nosaukumu izceļas IK Beigtais trusis, Košais stils un SIA Zelta ceļš.
Igauņi bijuši vēl aizdomīgāk kreatīvāki: firma Kariess, mikrobs un baktērija piedāvā zobārstniecības pakalpojumus, Skaistule un briesmonis – friziera un kosmetologa pakalpojumus, bet SIA “Mistera Nāves šaušanas akadēmija” reģistrācija atteikta.
***
UZŅĒMUMU NOSAUKUMI LATVIJĀ
Sperjānis, Klusa blusa, Ūdens blusas, Pedāļu pavēlnieks, Rausēji, Padod tālāk, Lauķi, Disko Pipars, Komēta nenāk, Gudrai Galvai, Normāls bizness, Ēst!, Plakans runcis, Zaķis ar bisi, Cālēna māja, Jautrie bebri, Kodiens, Kotlete, Zivju gani, Vienkārši Marija, Ananāss un šampanietis, Atgriešanās pie dabas pirmsākumiem, Cita cigarete, Uzjauc pats, Astēm būt!, Piena veikali «Četri Pupi», Saldie zaķi, Buljons, Esi aktīvs vējdzirnavu pakājē!, KILIKILI, Apokalipses Jātnieki, Laulību policija, Uzticīgās acis, 107300 km/h.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Plānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālākPTAC: 60% no pārbaudītajām cenām ir neatbilstošas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot cenu monitoringu, secina, ka 60% gadījumu cenas ir norādītas neatbilstoši, tāpēc ir pieņemti četri lēmumi, kopā piemērojot...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk