Dīvainākie uzņēmumu nosaukumi Latvijā – “Deivida Duhovnija dūrainis” un “JankaXXL”
Latvieši mēdz būt jokupēteri ne tikai sadzīves līmenī, bet nebīstas demonstrēt savu humora izjūtu arī valsts mērogā, piemēram, reģistrējot uzņēmumus. Ne visi gan uzskata, ka viņu uzņēmumam izvēlētais nosaukums ir uzjautrinošs, un katram bijusi motivācija, kālab firmas vārds ne vienmēr atbilst darbības profilam.
Izcelties, nepazust, ietaupīt uz mārketinga aktivitātēm – arī šāds ir bijis mērķis nesen dibināto uzņēmumu amizantajiem nosaukumiem. Uzjautrināties pašiem un sasmīdināt citus, padulloties vai vienkārši neiedomāties, kā citi uztvers gluži nopietni izvēlētu nosaukumu, – gadījies arī tik nejauši izlemt, kā sauks firmu.
Interesanti uzzināt, ar ko nodarbojas Salnavas pagastā reģistrētā SIA JankaXXL, vai ne? Uzņēmēja Jāņa mamma Valentīna Kirsanova sagrauj intrigu, pasmejoties, ka dēls vēlējies uzņēmumam dot nosaukumu Janka, taču tas jau bijis aizņemts. Tā kā dēls padevies augumā iespaidīgs, pielicis attiecīgu apzīmējumu un uzņēmumu reģistrējis. Tāpēc arī pagastā neviens netērpinot, ko nozīmē XXL. Dēla firma nodarbojas ar lauksaimniecību un autoservisa pakalpojumiem, viņa piebilst.
Televīzijas operators Haralds Vecvagars SIA nodēvējis par “Kreks peks feks”. Ar šo frāzi pasaku varonis Buratino, lapsas Alises un runča Bazilio iedvesmots, mēģināja izaudzēt naudas koku. «Nebija ideju,» skopi komentē H. Vecvagars.
SIA “Kāp nost” skan… hm… vismaz divdomīgi. «Ar to pilnīgi nekas nav domāts. Vienkārši – lai interesantāk. Jūs taču zināt, kāds ir mikrouzņēmumu liktenis. Vajadzēja nosaukumu,» iespurdzas šo mazo uzņēmumu reģistrējušais Uģis. Viņa kolēģis savukārt reģistrējis uzņēmumu TGL. Ja nezina atšifrējumu, tad – trīs burti. Taču tie nozīmē – Trekno gadu liecinieks. Savu asprāša dabu parādījis arī uzņēmējs Jānis Naglis, kurš paša vadīto SIA no Purvciema mājas pārdēvēja par Deivida Duhovnija dūraini. Uzņēmums nodarbojās ar nekustamā īpašuma izīrēšanu, pārvaldīšanu un pārdošanu, līdz tika uzsākts maksātnespējas process. Tāds, raug’, bēdīgs gals slavenā un no seksa atkarīgā amerikāņu aktiera vārda iemūžināšanai Latvijā.
Savukārt SIA Last Hope latviskais tulkojums «pēdējā cerība» joprojām sajūsmina Imantas iedzīvotājus, jo līdzās dzelzceļa sliedēm ilgus gadus darbojās savdabīga ieskrietuve ar šo zīmīgo nosaukumu. «Jā, esmu par tādu dzirdējusi,» Neatkarīgajai neslēpj Sandra Brence no SIA Last Hope. Viņas uzņēmums sniedz kapu apkopšanas pakalpojumus Latvijā. Uzņēmēja teic, ka pārpratumi nosaukuma dēļ nav radušies un cilvēkus tas neinteresējot. «Mēs esam kā pēdējā cerība tiem, kas atrodas ārpus Latvijas un kuru tuvinieki apglabāti šeit,» pamato S. Brence.
Arī Alise Tilaka, kas reģistrējusi savu individuālā komersanta nosaukumu Zeķes gaisā, apgalvo, ka neviens neskatās uz viņu šķībi, padzirdot tādu vārdu salikumu. «Var atcerēties, un viss ir latviski,» viņa saka.
Bet Agrita Krieviņa no SIA Sviestmaize un saldējums atklāj: «Kopā ar meitu sākām taisīt uzņēmumu. Viņa gribēja nosaukumā vārdu «saldējums», bet tas bija aizņemts. Es vēlējos, lai sanāktu sviestam un maizei. Nodarbojamies ar dizainu un amatniecību, nevis ar ēdināšanu.» Gastronomijas tēmu savā biznesā nav apgājis arī ekonomikas ministrs Edmunds Sprūdžs. Viņa kontā bijusi SIA Desumaize, ko pārdevis. Nu ministra biznesa partneriem pieder arī uzņēmumi Multimaize, Sviestmaize un Sieramaize.
Bieži vien nav viegli atšifrēt, kas slēpjas aiz nosaukumiem. Piemēram, Gaigalavā reģistrēta biedrība Kustini savu, toties biedrības Bebru atmoda darbības mērķis ir nodrošināt apsaimniekošanā nodoto dzīvojamo namu uzturēšanu. Neticēsiet, bet SIA Lietuviešu šņukuriņi nodarbojas ar nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu. Interesanti arī, ka Rīgā, Bruņinieku ielā 93, ir reģistrēti 17 uzņēmumi, starp kuriem ar nosaukumu izceļas IK Beigtais trusis, Košais stils un SIA Zelta ceļš.
Igauņi bijuši vēl aizdomīgāk kreatīvāki: firma Kariess, mikrobs un baktērija piedāvā zobārstniecības pakalpojumus, Skaistule un briesmonis – friziera un kosmetologa pakalpojumus, bet SIA “Mistera Nāves šaušanas akadēmija” reģistrācija atteikta.
***
UZŅĒMUMU NOSAUKUMI LATVIJĀ
Sperjānis, Klusa blusa, Ūdens blusas, Pedāļu pavēlnieks, Rausēji, Padod tālāk, Lauķi, Disko Pipars, Komēta nenāk, Gudrai Galvai, Normāls bizness, Ēst!, Plakans runcis, Zaķis ar bisi, Cālēna māja, Jautrie bebri, Kodiens, Kotlete, Zivju gani, Vienkārši Marija, Ananāss un šampanietis, Atgriešanās pie dabas pirmsākumiem, Cita cigarete, Uzjauc pats, Astēm būt!, Piena veikali «Četri Pupi», Saldie zaķi, Buljons, Esi aktīvs vējdzirnavu pakājē!, KILIKILI, Apokalipses Jātnieki, Laulību policija, Uzticīgās acis, 107300 km/h.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
FM: augustā Latvijas eksports pieaudzis par 10,9%, izaugsmei aptverot vairākas rūpniecības preču grupas
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada augustā Latvijas preču eksporta vērtība sasniedza 1,75 miljardus eiro, kas bija par 10,9% vairāk nekā pirms gada. Imports pieauga...
Lasīt tālākD. Mieriņa: sabiedrība sagaida redzamu ieguvumu no katra publiskā eiro
“Budžeta iespējas vienmēr ir ierobežotas, savukārt vajadzību netrūkst. Tāpēc īpaši svarīgi ir skaidri noteikt prioritātes un izvērtēt, kur ieguldītie līdzekļi sabiedrībai sniedz vislielāko...
Lasīt tālākLai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus, paplašinās elektrolīniju trases
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, paplašinās no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To paredz...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecība turpina izaugsmes ceļu – augustā 7,6% kāpums
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada augustā kāpis par 7,6%, salīdzinot ar pērno augustu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecība augusi...
Lasīt tālākAizsardzības komisija atbalsta aizliegumu pašvaldību deputātiem izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 6. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā, paredzot...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt
Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...
Lasīt tālākSM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālāk