• Tweet

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), visticamāk, turpinās vadīt Jaroslavs Streļčenoks, šorīt Latvijas Radio pauda sabiedrības par atklātību “Delna” vadītājs Jānis Volberts.

Volberts pauda, ka Streļčenoks uz tik augstu amatu valsts pārvaldē kā KNAB priekšnieks, par spīti daudzu neapmierinātībai un kritikai par viņa darbu, uzdrošinās kandidēt, jo zina, ka viņam ir “stipra aizmugure”. Neskatoties uz to, ka KNAB ir iegrimis iekšējos strīdos, reāla esot vērtējama iespēja, ka Streļčenoks turpinās vadīt KNAB,

“Es domāju, ka ir pārprasts politiskās neitralitātes princips,” pauda Volberts, norādot, ka KNAB priekšnieka amata konkursa noteikumu izstrādes veids ir bijis nepareizs un interešu konfliktu radošs.

“Nevar būt situācija, ka „viena iestāde dara, ko tā vēlas, un neviens neuzņemas nekādu atbildību,” viņš piebilda, norādīdams, ka vēlme neiejaukties iestādes darbā nenozīmē to nepārraudzīt,” pauda Delna vadītājs.

Volberts atkārtoti norādīja uz to, ka konkursa nolikums bija jāizstrādā Valsts kancelejai, nevis KNAB, kura vadība tagad pati nonākusi interešu konfliktā pret konkursu. Tāpat viņš atgādināja jau agrāk “Delnas” pausto, ka KNAB priekšnieka amata konkursa noteikumi ir pielāgoti pašreizējai vadībai.

Jau vēstīts, ka pašreizējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pilnvaras beidzas šī gada novembrī un viņš jau iepriekš izteicies, ka labprāt kandidētu arī uz otru termiņu.

Delna jau iepriekš norādījusi, ka, lai arī iecelšanas procedūra, kurā KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks nonāca amatā, kopumā novērtēta kā laba un caurskatāma, tomēr tās piemērošanā bija dažas nepilnības ar tālejošām sekām. Atlases komisijai bija ierobežotas izvēles iespējas, jo kvalificētu pretendentu bija maz, taču tā turpināja konkursu un lēma par labu pretendentam, kuram nebija amatam nepieciešamās vadības pieredzes, bet laba reputācija, pēc kuras tobrīd bija liels publisks pieprasījums. Komisija Streļčenokam deva uzticības kredītu, taču izrādījās, ka tas sevi neattaisnoja.

Tieši labas vadības prasmes būtu ļoti noderējušas, lai spētu, piemēram, sakārtot biroja administratīvo lietvedību korupcijas apkarošanas blokā, nenonākot neatrisināmās nesaskaņās ar tā darbiniekiem, kuru profesionālās spējas nav apšaubītas.

Darbinieku disciplinārsodīšana kļuva par redzamāko personālvadības instrumentu, radot iemeslus jauniem konfliktiem un darbinieku tiesvedībām ar biroju. Streļčenoka vadības laikā birojs faktiski sašķēlās divās daļās – Streļčenoka un Strīķes daļā. Šādos apstākļos grūti runāt par veiksmīgu biroja darbu, ko atspoguļo arī mazais atklāto liela mēroga korupcijas lietu skaits, kā arī sabiedrības uzticības kritums. Sabiedrības atbalstam un darbības rezultativitātei ir ļoti būtiska nozīme, lai birojs arī ilgtermiņā veiksmīgi pildītu savas funkcijas.

Politiskajā dienaskārtībā korupcijas mazināšana nav bijusi starp prioritātēm, politiķi pasīvi noskatījušies uz biroja iekšējām cīņām, kas daļai no viņiem varēja būt pat samērā izdevīgs stāvoklis, jo samazināja apdraudējuma risku. Izlēmīgu soli – izveidot profesionāļu komisiju, kas izvērtētu to, vai Streļčenoks var turpināt pildīt biroja priekšnieka pienākumus, neviens no biroja pārraugiem Ministru prezidentiem neizšķīrās spert, aizbildinoties ar politiskā atbalsta trūkumu un citiem apsvērumiem.

Foto: Valsts kanceleja