Degvielas cenām tuvojas jubileja un jaunas robežlīnijas
Benzīna cenas pieaugums liek domāt, ka mēneša jubileja lata robežlīnijas pārsniegšanai tiks sagaidīta pie atzīmes 1,10 lati par litru.
Ar degvielas cenas pārkļūšanu pāri viena lata robežzīmei Latvijas ekonomiskajā vēsturē iegājis 2012. ga-da 14. marts. Savukārt degvielas cenu celšanās nav nekāda vēsture, bet ikdiena. Vakardiena sākās ar 1,049 la-tiem par litru 95. markas benzīna, bet dienas vidū cena pieauga par vienu santīmu litrā. Uz jauniem līmeņiem cenas vada degvielas mazumtirdzniecības tirgus Latvija Statoil, kam seko visa pārējo lielo un mazo tirgotāju saime. Latvija Statoil sabiedrisko attiecību vadītājs Artūrs Eglītis neuzņēmās izpaust, ar kādām cenām vakardiena varētu beigties. Tik tālu nākotni kā nākamās darba nedēļas atsākšanos pēc Lieldienu brīvdienām paredzēt nespējot neviens degvielas tirgus dalībnieks pasaulē.
A. Eglītis neturējās pie agrāk dzirdētā no stāsta, ka degvielas cena atbilstu konkrēto degvielas partiju iepirkuma cenām. Nē, mazumtirgotāji uzzinot degvielas cenu pasaulē no aģentūras Platts. Ne dārgāka, ne lētāka degviela nav ne no kurienes jāatved – degviela te jau ir, bet Platts abonentiem tiek atsūtīta šīs degvielas cena. No kurienes to uzzina Platts? Tā analizē un sintezē tendences degvielas tirgū un vispār pasaulē. Ja to darītu divi degvielas tirgotāji uz savu roku, tad tas būtu konkurences likumu pārkāpums, tas būtu kartelis utt. ar visām no tā izrietošajām sankcijām. Ja turpretī tūkstošiem degvielas tirgotāju cenu nodiktē viena iestāde, tad tas atbilst visiem brīvā tirgus likumiem un noteikumiem. Pēc A. Eglīša skaidrotā, Platts neatzīstot, ka degvielas cenai būtu kāda saistība ar iedzīvotāju maksātspēju konkrētā teritorijā. Līdz ar to šādas saistības arī nav.
Mierinājumam varētu teikt, ka nevis degviela kļūst dārgāka, bet nauda kļūst lētāka. Lats šobrīd tikai pēc krāsas atšķiras no eiro, kuru daudzumu Eiropas Centrālā banka papildina pēc grafika 500 miljardi ik pa diviem s mēnešiem. Nauda tiek drukāta eiro zonas valstu valdību vajadzībām, kuras laiž to apgrozībā un notur dzīves, tai skaitā degvielas, patēriņu pierastajā līmenī par aizvien augstāku cenu.
***
Vai dienestu darbu netraucēs degvielas cenu celšanās?
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests:
– Mūsu automašīnas pamatā izmanto dīzeļdegvielu, tāpēc tieši uz benzīna cenām mums nav jāskatās. Tas gan nenozīmē, ka mēs nejustu degvielas cenu pieaugumu kopumā. Par neatliekamās palīdzības automašīnu apgādi ar degvielu mēs esam izsludinājuši konkursus un slēguši līgumus ar dažādiem piegādātājiem atkarībā no situācijas konkrētajās vietās, kur bāzējas mūsu automašīnas. Šie līgumi stabilizē nevis cenas, bet cenu pieaugumu, jo neviens degvielas piegādātājs neuzņemas apgādāt mūs ar degvielu šodien par cenām, kādas degvielai bija pagājušajās Lieldienās. Cenu pieauguma kompensācijai Veselības ministrija mums pagājušā gada beigās sagādāja naudu, taču tā nav bezgalīga. Nākas atteikties no jauna medicīnas aprīkojuma iegādes un vēl no daudz kā, atstājot par prioritāti tikai izsaukumu apkalpošanu.
Ilze Bukša, Komunikācijas nodaļas vadītāja
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests:
– Degvielas taupība mums jau ir veca lieta. Atsacījāmies no mācībām, no izbraukumiem kaķu glābšanai, tagad skatāmies, vai tiešām jābrauc uz kuru katru vietu, kur deg kūla. Jā, taupība ir laba lieta, bet mācīšanās dzēst ugunsgrēkus tikai uz papīra vairs nav laba. Tomēr mums jācenšas iespējami ilgi iztikt ar to naudu degvielai, kas tika aprēķināta pēc pagājušā gada cenām. Šogad labā ziņa ir tā, ka nebija plūdu un ar tiem saistīto izsaukumu. Visu to kopā ņemot, skatīsimies un laikus ziņosim Iekšlietu ministrijai, kad šī nauda tuvosies beigām. Nav jau tā, ka šāda lieta atklājas vienā dienā un otrā dienā ugunsdzēsēju un glābēju automašīnas stāv.
Inga Vetere, Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece
Valsts policija:
– Policijas automašīnu uzpilde ar degvielu nav atkarīga no tā, vai degviela Lieldienās maksās vienu vai desmit latus litrā. Jā, protams, tā ir tikai īslaicīga drošība spēkā esošo degvielas piegādes līgumu ietvaros. Pēc tam nāks jauni līgumi un jaunas cenas atbilstoši degvielas tirgus situācijai tajā brīdī, kad šie līgumi būs jāslēdz.
Sintija Virse, Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Praktiskas pārdošanas stratēģijas vienā dienā – PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2026
Mūsdienās pārdošana ir kļuvusi ievērojami sarežģītāka – klienti ir informētāki, konkurence pieaug, un tradicionālās metodes vairs nedod iepriekšējos rezultātus. Uzņēmumiem, kas vēlas...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Juridiskā komisija otrdien, 14.aprīlī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākAizvadīts cenu drāmas pirmais cēliens
Starp karu pirmajiem upuriem parasti ir patiesība un cenu stabilitāte. Karš notiek tālu no mums, taču cenu līmenis Latvijā martā salīdzinājumā ar februārī pieauga par 1,9%, bet gada inflācija...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk