Decembrī reģistrētā bezdarba līmenis saglabājies 11,5% līmenī
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2011.gada decembra beigās bija 11,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2011.gada novembri nav mainījies. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2011.gada decembra sākumā bija 130 240, decembra beigās – 130 296 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 56 cilvēkiem. 4 321 NVA reģistrētais bezdarbnieks decembrī iekārtojās darbā.
Zemākais bezdarba līmenis 2011.gada decembrī reģistrēts Rīgas reģionā – 8,3%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 19,8%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis decembrī bija 12,1%, Zemgales reģionā – 12,7% un Vidzemes reģionā – 13,0%.
Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis decembrī bija: Rīgā – 7,8%, Jelgavā – 8,8%, Ventspilī – 9,3%, Valmierā – 9,7%, Daugavpilī – 10,1%, Jūrmalā – 10,3%, Liepājā – 12,7%, Jēkabpilī – 14,0%, Rēzeknē – 17,9%.
NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2011.gada decembrī piedalījās 30 112 bezdarbnieki:
- Profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā, apmācībā pie darba devēja un neformālās izglītības ieguvē – 13 791;
- Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos – 12 063;
- Kompleksajos atbalsta pasākumos – 2 302;
- Pasākumos noteiktām personu grupām – 1 711;
- Pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai – 168;
- NVA inspektoru asistentu apmācībā un praksē – 77.
Karjeras konsultācijas 2011.gada decembrī saņēmušas 1924 personas, no tām 1684 bezdarbnieki un darba meklētāji. Mūžizglītības pasākumus nodarbinātām personām 2011.gada decembrī uzsākušas 2117 nodarbinātās personas. Laika periodā līdz 2011.gada 31.decembrim komplekso atbalsta pasākumu ietvaros pabalstu par asistenta izmantošanu saņēmuši 1417 pirmās grupas redzes invalīdi.
Decembra beigās NVA datu bāzē bija 2512 aktuālās vakances.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk