“Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” attīstās un turpina darbu

Neskatoties uz finansiālām grūtībām, AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” (DLRR) turpina darbu un tikusi pie jauniem pasūtījumiem,vēsta laikraksts “Dienas Bizness”.
Uzņēmuma valdes loceklis Gatis Kamarūts laikrakstam atzīst, ka pēdējos divos gados gājis samērā smagi. Tas saistīts ar situāciju Krievijas tirgū – valūtas kursa dēļ cenas kaimiņvalsts pasūtītājiem rubļos augušas divas reizes, kā arī to, ka līdz ar kravu apgrozījuma kritumu samazinājusies nepieciešamība pēc ritošā sastāva remontiem – arī Latvijā.
Neskatoties uz kraso pasūtījumu samazināšanos, AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” ir spējusi pārorientēties un piesaistīt jaunus pasūtījumus no Eiropas. Pēdējo gadu laikā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu rūpnīcā ir investēti vairāki miljoni eiro, kas nodrošina sniegto pakalpojumu daudzveidību un kvalitāti.
Savukārt februārī AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” saņēma pirmo no trim TEM2 (SM48) lokomotīvēm, ko plānots remontēt pēc Polijas uzņēmuma PKP Linia Hutnicza Szerokotorowa spółka z o.o. pasūtījuma.
AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” konkursa kārtībā ir ieguvusi tiesības veikt trīs TEM2 lokomotīvju kapitālo remontu un modernizāciju pēc Polijas uzņēmuma PKP Linia Hutnicza Szerokotorowa spółka z o.o. pasūtījuma, kas ir lielākais Polijas dzelzceļa infrastruktūras uzturētājs. 2017.gada janvārī Polijas uzņēmuma pārstāvji veica rūpnīcas auditu, kas ļāva pārliecināties par rūpnīcas tehnoloģiskajām iespējām un ražošanas procesu atbilstību mūsdienu nozares prasībām.
Vaicāts par trīs lokomotīvju remonta līguma summu, DLRR vadītājs norāda, ka runa ir par simtiem tūkstošu eiro. Tāpat Daugavpils kompānijai ir sadarbība arī ar Vācijas dzelzceļa uzņēmumu “Deutsche Bahn” un DLRR arī mēģinās lēnām ielauzties Skandināvijas tirgū. Tāpat uzņēmums ražo detaļas un izpilda metālapstrādes pasūtījumus citās jomās, tā diversificējot biznesu.
“Mums ir nepieciešamas eksporta garantijas,” skaidro Kamarūts. Uzņēmumam nav pilnīgas pārliecības, ka, sniedzot pakalpojumus, piemēram, Ukrainā, nauda par padarīto tiks arī saņemta. Savukārt, lai sniegtu šādu pakalpojumu, ir jāaizņemas nauda, bet bankas prasa garantijas. Tādēļ tādiem uzņēmumiem kā DLRR ir nepieciešams ilgtermiņa eksporta atbalsta instruments.
Jau vēstīts, ka pērn pie valdības, lūdzot valsts garantijas kredītsaistību segšanai, vērsās grūtībās nonākusī Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, kas ir viens no lielākajiem šīs Latgales pilsētas uzņēmumiem.
Rūpnīca skaidroja, ka problēmas saasinājās pēc tam, kad ES pret Krieviju ieviesa sankcijas. Tieši tad bija plānota rūpnīcas modernizācija, lai pārorientētu savu eksporta tirgu uz ES. Situāciju pasliktina apstāklis, ka uzņēmumam nav pieredzes starptautiskajos konkursos. Politiskā krīze skāra rūpnīcu sarežģītā brīdī, kad prāvi līdzekļi tika investēti iekārtās, taču tās vēl nesasniedza pilnu jaudu.
Turklāt ar visām uzņēmuma iespējām ražot tramvajus, elektrovilcienus un citu sliežu transportu tam nav iespējas piedalīties starptautiskajos konkursos pieredzes trūkuma dēļ. Uzņēmuma vienīgā pieredzes gūšanas iespēja ir saņemt pirmos pasūtījumus no pašvaldībām un valsts uzņēmumiem savā valstī.
AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” ir viens no vēsturiskajiem mašīnbūves uzņēmumiem Latvijā ar vairāk kā 150 gadu pieredzi nozarē. Viens no galvenajiem rūpnīcas darbības virzieniem vienmēr ir bijis dzelzceļa lokomotīvju remonts un modernizācija, šobrīd rūpnīca veic arī pasažieru ritošā sastāva remontu un modernizāciju, ritošā sastāva rezerves daļu ražošanu un piedāvā dažāda veida metālapstrādes pakalpojumus.
Foto:Jevgenijs Slitho/ https://www.flickr.com/photos/101181388@N07//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0
Vēl par tēmu:
2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%
[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...
Lasīt tālākTiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...
Lasīt tālākPTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts
61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālāk