Daudze: dalībvalstīm jāspēj vienoties par kopīgu ES nākotnes vīziju
Eiropas Savienība (ES) patlaban saskaras ar lielākajiem izaicinājumiem savas pastāvēšanas vēsturē. Taču šajos apstākļos, balstoties uz kopīgi sasniegto, mums ir jāspēj panākt vienotu vīziju par Eiropas nākotni. Lai arī par to neapšaubāmi ir nepieciešamas debates, mums vienlaikus vienmēr ir jāpatur prātā ES pamatideja. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze, Itālijas parlamentā uzrunājot ES dalībvalstu parlamentu vadītājus.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs šajās dienās uzturas darba vizītē Itālijas galvaspilsētā Romā, kur piedalās ES valstu parlamentu priekšsēdētāju ārkārtas konferencē. Tā veltīta Romas līguma parakstīšanas 60.gadadienai, un diskusiju galvenais temats ir aktuālā situācija ES un Eiropas nākotne.
“Tuvojoties Romas līguma gadadienai, dalībvalstīm ir jāapvieno spēki, lai konsolidētu Eiropas Savienību. Neraugoties uz daudzajiem izaicinājumiem, mums ir jābūt vienotiem. Lai arī bieži dzirdam argumentus, ka Brexit ietekme uz Eiropas Savienības nākotni būs milzīga un neparedzama, Apvienotās Karalistes lēmums drīzāk ir modinātājzvans visām dalībvalstīm,” debatēs sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedrs.
60 miera gadi Eiropā ir liels panākums, uzsvēra G.Daudze. Taču ES projektam ir vēl kāda nozīmīga pievienotā vērtība. Dzelzs priekškara krišana ļāva Austrumeiropas valstīm, ejot eirointegrācijas ceļu, atkal kļūt par demokrātiskās Eiropas daļu.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs aicināja ES institūcijas un nacionālos parlamentus koncentrēties uz Eiropas vērtību aizstāvību, drošību un iedzīvotāju labklājību, kas izriet no ekonomiskās attīstības un dzīves līmeņa izlīdzināšanas starp ES valstīm, sacīja G.Daudze. Mums ir jāpaaugstina konkurētspēja un jāpalielina nodarbinātība, tādējādi atgriežoties pie ekonomiskās izaugsmes. Vienlaikus nepieciešams mazināt sociālo nevienlīdzību, nabadzību un sociālo izstumtību. Šie ir galvenie priekšnoteikumi, lai valdības un institūcijas atgūtu Eiropas pilsoņu uzticību, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedrs.
ES valstu parlamentu priekšsēdētāju konferences par aktuālajiem savienības un dalībvalstu jautājumiem notiek jau kopš 1963.gada.
Romas līgumu 1957.gada 25.martā parakstīja sešas Eiropas valstis, nodibinot Eiropas Ekonomisko kopienu. Līgums paredzēja izveidot vienotu preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla tirgu, tā liekot pamatu mūsdienu ES un stiprinot mieru, demokrātiju un labklājību Eiropā.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Rajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākIjabs pieprasa sagatavot “sankciju bumbu” gadījumam, ja uzbruktu kādai no ES dalībvalstīm
Lai atturētu jebkura agresora uzbrukumu kādai no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs pieprasa vienoties par preventīvu ES sankciju pakotni ārkārtas...
Lasīt tālākLembergs apšauba, ka Latvija dara visu, lai aizsargātu valsti
24. februārī apritēja jau otrais gads kopš Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, komentējot pēdējo...
Lasīt tālākRinkēvičs: Ja Ukraina neuzvarēs un Krievijai tiks dota atelpa, tad karš atsāksies
Tikai paši ukraiņi var slēgt mieru, ne mēs, lai ko mēs šeit domātu, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Divus gadus pēc tam, kad Krievijas...
Lasīt tālākRinkēvičs: Mums visiem ir jārīkojas nekavējoties, lai atbalstītu Ukrainu
Krievijas karš ar Ukrainu sākās nevis pirms diviem gadiem 24. februārī, bet jau pirms 10 gadiem, anektējot Krimu un Rietumiem samierinoties un pieverot acis uz to, uzrunā Saeimas ārkārtas...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālākLatvijas dronu koalīcijai pievienojas septiņas valstis
Trešdien, 14. februārī, Ukrainas atbalsta Ramšteinas formāta dalībvalstis pievienojās Latvijas vadītajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam. Līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību...
Lasīt tālāk