• Tweet

Elektronisko kvīšu izmantošanā pacienta datu nosūtīšanai Valsts ieņēmumu dienestam vēl ir daudz neatrisinātu un diskutablu jautājumu, sarunā ar Neatkarīgo atzīst Datu valsts inspekcijas vadītāja Daiga Avdejanova. Ārstniecības iestādei ir jāspēj pierādīt, ka konkrētā persona ir devusi atļauju datus dienestam nosūtīt, tāpēc pagaidām nekas cits neatliek, kā par katru e-kvīti lūgt pacientu parakstīt atļauju izmantot datus.

Elektroniski sagatavotu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reģistrētu kvīti, kas ir līdzvērtīgs maksājuma apliecinājums kases čekam un papīra kvītij, izmanto jau 98 medicīnas iestādes. Pacientiem šādas e-kvīts automātiska nosūtīšana VID atvieglotu datu iesniegšanu ikgadējai deklarācijai, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu. Tomēr pašlaik vēl ir vairākas neērtības, kuras izjūt gan pacienti, gan slimnīcas, piemēram, lai ārstniecības iestāde varētu šo kvīti nosūtīt, ik reizi jālūdz pacientam parakstīt dokumentu par datu izmantošanu, un tas nozīmē nepieciešamību katru reizi izdrukāt dokumentu papīra veidā. Ārstniecības iestādes vēlētos, lai šis process tiktu atvieglots.

Ieviešot e-kvītis, sākotnējais mērķis bija atvieglot ārstniecības iestādēm atskaišu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, sarunā ar Neatkarīgo atgādina Datu valsts inspekcijas vadītāja D. Avdejanova. Līdz ar to nav tiesiska pamatojuma, lai šīs e-kvītis sūtītu VID bez pacienta piekrišanas. Ārstniecības iestādēm pašreiz ir jābūt spējīgām pierādīt, ka pacients šādu atļauju ir devis. «Pašlaik ir vairāki neatrisināti jautājumi, par kuriem atbildīgajām iestādēm būtu jāvienojas,» norāda D. Avdejanova, «piemēram, vecāki ir samaksājuši par bērnam sniegtiem veselības aprūpes pakalpojumiem, un saskaņā ar likumu iesniegt šo čeku var viens no vecākiem, un jautājums ir, kuram vecākam «piesaistīs» šo e-kvīti, nosūtot uz VID?» Vēl maksājuma dokumentus par veselības aprūpi var iesniegt arī pašvaldībai, tāpēc ir jādomā, kā novērst dubultu kvīšu iesniegšanu.

D. Avdejanova uzskata, ka diskusija līdz šim nav bijusi pietiekami konstruktīva, turklāt tas ir saistīts ar tādu nozīmīgu jautājumu kā pacientu dati un to drošība, tāpēc šā jautājuma apspriešanā ir jāiesaista arī sabiedrība un paši pacienti. «Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana ir brīvprātīga, un ir jājautā sabiedrības, pacientu viedoklis, vai viņi piekrīt šādai idejai,» saka D. Avdejanova, vienlaikus uzsverot, ka jaunievedums bez šaubām ir moderns un ērts. Kamēr slimnīcas prasa piekrišanu par katru pakalpojumu, pat ja tas ir vienas ārstēšanas epizodes ietvaros, tikmēr saskaņā ar Datu valsts inspekcijas vērtējumu problēmām nevajadzētu rasties. «Taču, vai izmantot tādu piekrišanas formu, kad pacients piekrīt visu kvīšu automātiskai nosūtīšanai VID, tas ir rūpīgi jāpārdomā, jo tā var tikt pārkāptas datu izmantošanas robežas,» atzīst D. Avdejanova. Līdz šim inspekcija vēl nav redzējusi nevienu šādu piekrišanas formu, taču pieļauj, ka pašreizējais neskaidrais e-kvīts statuss varētu radīt iedzīvotāju sūdzības.

Veselības ministrijai pašlaik nav kategoriskas nostājas, ka katrā apmeklējumā pie viena un tā paša ārsta datu nosūtīšanai jāsaņem piekrišana. Vienlaikus pacients nevar dot vispārīgu piekrišanu visiem gadījumiem, tai ir jāatbilst noteiktiem Vispārīgās datu aizsardzības regulas punktiem. Veselības ministrijas eksperti skaidro, ka atbilstoši šai regulai «veselības dati ir personas dati, kas saistīti ar fiziskas personas fizisko vai garīgo veselību, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un kas atspoguļo informāciju par tās veselības stāvokli». Pēc Veselības ministrijas domām, šo definīciju nevar skatīt pārāk šauri, attiecinot tikai uz informāciju par personai uzstādītu diagnozi, bet tā attiecas uz jebkuru informāciju par personas veselības stāvokli, tajā skaitā faktu, ka persona ir vērsusies pie konkrētas ārstniecības personas vai persona ir veikusi konkrētus izmeklējumus.

«Arī darījumu apliecinošā dokumentā norādītā informācija par pakalpojuma sniedzēju – konkrēto ārstniecības iestādi, personu, kura saņem pakalpojumu (konkrētās personas vārds, uzvārds, personas kods), un pakalpojuma veidu (konsultācija, izmeklējums un citi) atklāj informāciju par personas veselības stāvokli un ir uzskatāma par veselības datiem,» skaidro ministrijā. Šāda veselības datu apstrāde bez personas piekrišanas nav paredzēta regulā. Veselības ministrija ir gatava kopā ar Datu valsts inspekciju diskutēt par labāko risinājumu, lai atvieglotu situāciju gan veselības aprūpes darbiniekiem, gan pacientiem, Neatkarīgajai sacīja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne. Izskanējusi ideja, ka šādu atļauju pacients pats varētu noformēt e-veselības sistēmā, līdzīgi kā tagad pacients var ļaut vai liegt pieeju visiem saviem medicīnas datiem. Izrādās, ka Nacionālajam veselības dienestam ir vienošanās līgums ar VID, ka e-veselības projekta trešās kārtas ietvaros ir paredzēts nodrošināt, ka šīs kvītis caur e-veselību tiks nosūtītas VID. Savukārt attiecībā uz atzīmes iestrādāšanu e-veselībā – šādu funkciju iestrādāt e-veselībā diemžēl nav paredzēts.