Dāsnākais “Jaunā laika” biedrs vīlies savā partijā
Bijušais uzņēmējs, kādreizējais Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes loceklis, šobrīd Jūrmalas domes deputāts un pensionārs Juris Visockis ir vīlies partijā Jaunais laiks (JL) un vairs tai nemaksāšot nedz milzu biedru naudas, nedz ziedojumus.
Jāatgādina – Neatkarīgā izpētīja, ka sešās partijās (visās trijās pašreizējās Vienotības sastāvdaļās, TB/LNNK, Sociālistiskajā partijā un LPP/LC) atsevišķi biedri maksājuši ļoti lielas biedru naudas – tūkstošiem latu. Īpaši izceļas divi JL biedri: J. Visockis, kurš pēdējo divu gadu laikā biedra naudās samaksājis 31 000 latu (papildus šogad vēl ziedojis 5000 latu), un viņa bijušais konkurents atkritumu saimniecības biznesā – pašreizējais Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts, kurš divu gadu laikā biedra naudās JL samaksājis 28 000 latu (pērn vēl 8000 latu ziedojis). Atbilstīgi KNAB informācijai J. Vilgerts vairāku gadu garumā savai partijai ziedojumos un biedra naudās oficiāli kopumā samaksājis 78 000 latu, bet J. Visockis – gandrīz 60 000 latu.
Neatkarīgās pētījums par milzu biedru naudām radījis lasītājos dzīvu interesi. Piemēram, kāds lasītājs aicināja uzsākt diskusiju, ka šādu summu maksājumus pēc būtības nevar saukt par biedru naudām – tie patiesībā ir ziedojumi. Pēc viņa domām, biedru naudas ir partijas statūtos fiksēta konkrēta summa, kas visiem biedriem ir vienāda.
Savukārt grāmatu apgāda Jumava īpašnieks un vadītājs Juris Visockis nevēlējās, lai viņu jauktu ar Juri Visocki, kurš tik dāsni atbalsta JL. Grāmatizdevējs J. Visockis savulaik tiešām atbalstījis politisko partiju Latvijas ceļš, bet šobrīd no politikas turoties pa gabalu.
Lai lasītāji atšķirtu abus ievērojamos uzņēmējus Jurus Visockus, Neatkarīgā sazinājās ar JL lielo biedru naudas maksātāju. Uz jautājumu, kāpēc tieši atkritumu saimniecības biznesa pārstāvji tik dāsni atbalsta vienu politisko partiju, J. Visockis atbildēja, ka, pirmkārt, viņš jau četrus gadus nedarbojas šajā biznesā – kopš pārdevis kompāniju Jūrmalas ATU. Šobrīd viņš esot pensionārs un Jūrmalas domes deputāts. «Kāda jūsu daļa, kam es maksāju – cik gribu, tik maksāju. Ar savu godīgi nopelnīto naudu es daru, ko gribu,» diezgan pikti turpināja J. Visockis un pastāstīja, ka ar naudu ir atbalstījis gan kultūru, gan slimus bērnus, gan citus pasākumus. Piemēram, savu deputāta algu viņš atvēlot Slokas slimnīcai. Savukārt laikā, kad viņš nodarbojies ar uzņēmējdarbību, nodokļos valstij samaksājis 5,4 miljonus. Spriežot no J. Visocka teiktā, par savu niknāko pretinieku viņš uzskata Raimondu Munkevicu, kuram nesen zaudējis tiesu par goda un cieņas aizskārumu. J. Visockis nav varējis pierādīt, ka R. Munkevics viņam piedāvājis kukuli 20 000 latu, jo šim notikumam nav bijuši liecinieki. Tagad J. Visockim jāmaksā R. Munkevicam 5000 latu kompensācija.
J. Visockis nevarēja atcerēties, cik kopumā gadu garumā viņš ir veltījis JL. 2001. gadā viņš esot pārskaitījis naudu arī Einara Repšes kontā. Tomēr vairāk J. Visockis JL naudu neskaitīs, jo ir vīlies šajā partijā. Saprotamu iemeslu dēļ Neatkarīgā nevar atreferēt visus tos krāšņos epitetus, ko emocionālais bijušais uzņēmējs veltīja savai partijai un atsevišķiem tās līderiem. Savukārt par Valdi Zatleru un tā vadīto partiju J. Visockis izteicās ļoti atzinīgi.
Spriežot pēc KNAB informācijas, J. Visockis savā partijā ir vīlies pavisam nesen, jo šā gada janvārī viņš JL ir ziedojis 5000 latu, aprīlī biedra naudās samaksājis 6000 latu, bet 17. jūnijā (tātad pēc V. Zatlera rīkojuma Nr. 2.) – vēl 7000 latu.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk