Darbu klātienē atsāk visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem

No šodienas, 7. aprīļa, pastiprinātas drošības apstākļos darbu klātienē var atsākt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem.
Ekspertu ieskatā cilvēku pulcēšanās risks tirdzniecības centros ir pārāk augsts, tāpēc lielos tirdzniecības centros atļauta tikai pakalpojumu sniegšanas vietu un atsevišķu veikalu veidu darbība, saglabājot visas līdzšinējās epidemioloģiskās drošības prasības tirdzniecības vietu darbībai, un vienlaikus atceļot distances tirdzniecībā iegādātu preču izsniegšanu veikalos. Tāpat no š.g. 7. aprīļa atļauta arī ielu tirdzniecības organizēšana (gadatirgu organizēšana), vienlaikus apstiprinot drošas tirdzniecības protokolu visai āra tirdzniecībai.
Lai neradītu cilvēku drūzmēšanos tirdzniecības vietās, t.sk. garu rindu veidošanos, īpaši nākamajās brīvdienās, atgādinām, ka iedzīvotāji:
- veikalu apmeklē pa vienam (izņemot ar bērnu vai asistentu),
- iepriekš pārdomā nepieciešamos pirkumus,
- plāno iepirkšanos ilgākam laikam uz priekšu,
- veikalā uzturas pēc iespējas īsāku laiku.
Tirgotājiem un pircējiem noteikto prasību ievērošanu kontrolēs Valsts un pašvaldību policija, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram noteiktas tiesības kontrolēt prasību ievērošanu par maksimāli noteikto apmeklētāju skaitu un iekšējās kontroles sistēmas epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.
Visa aktuālā informācija par drošības prasībām tirgotājiem publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē. Patērētāju tiesību aizsardzības centra izstrādātie paraugi iekšējās kontroles sistēmu noteikumiem nelielām tirdzniecības vietām publicēti PTAC tīmekļa vietnē. Savukārt informatīvie materiāli apmeklētāju informēšanai par drošības prasībām pieejami informatīvās kampaņas “Drošs paliek drošs” mājaslapā.
Drošas tirdzniecības nosacījumi veikalos ārpus lieliem tirdzniecības centriem
No š.g. 7. aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos darbu klātienē var atsākt visi veikali ārpus lieliem tirdzniecības centriem (ar kopējo tirdzniecības platību zem 7000 m2).
Visās šajās tirdzniecības vietās (ikvienā veikalā, neatkarīgi no tā izmēra un tirgojamo preču klāsta) jāievēro šādas drošības prasības:
- mutes un deguna aizsegu lietošana gan pircējiem, gan darbiniekiem;
- pie ieejas jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu;
- groziņu/ratiņu/iepirkšanās somu skaitam jāatbilst maksimāli atļautajam apmeklētāju skaitam;
- jānodrošina 25 m2 uz 1 apmeklētāju (t.sk. tehniskās iekārtas); ja telpa mazāka, var atrasties tikai 1 apmeklētājs;
- jākontrolē apmeklētāju plūsma pie ieejas/izejas, iekštelpās/ārtelpās un tirdzniecības zālē, kur notiek pastiprināta apmeklētāju pulcēšanās (piem., konkrētās veikalu sekcijās);
- ja infrastruktūra atļauj, jānodala ieeju no izejas, ievērojot ugunsdrošības prasības;
- jādeleģē klātesoša atbildīgā persona, kas pastāvīgi organizē prasību izpildi tirdzniecības vietā, informācija par atbildīgo personu jāizvieto labi redzamā vietā;
- jāizstrādā iekšējās kontroles sistēma (dokumentēta) epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai, kas ietver apmeklētāju aprēķinu, iekšējās procedūras un kontroles, kā arī atbildīgo personu, lai kontroles institūcijas var objektīvi pārliecināties par prasību izpildi;
- aizliegts organizēt un reklamēt īstermiņa (īsāks par 7 dienām) speciālos piedāvājumus, kas varētu motivēt apmeklētājus tūlītēji doties un uzturēties tirdzniecības vietā, tādejādi radot pulcēšanās risku;
- policija par pārkāpumiem var slēgt tirdzniecības vietu līdz 7 dienām.
Drošas tirdzniecības nosacījumi lielos tirdzniecības centros
No š.g. 7. aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 m2, un kurā atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji, darbojas tikai:
- veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70 % apmērā no preču sortimenta;
- veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70 % apmērā no preču sortimenta;
- aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas);
- optikas preču veikali;
- dzīvnieku barības veikali;
- ziedu veikali;
- grāmatnīcas;
- preses tirdzniecības vietas.
Vienlaikus tirdzniecības centros atļauta pakalpojumu sniedzēju darbība (piemēram, ķīmisko tīrītavu, finanšu institūciju, remontu servisu u.c.), bet turpmāk nav atļauta distances tirdzniecībā iegādāto preču izsniegšana veikalos!
Drošas tirdzniecības nosacījumi tirgos un ielu tirdzniecībā
No š.g. 7. aprīļa tirgus atklātajā teritorijā un ielu tirdzniecībā jāievēro šādas drošības prasības:
- apmeklētājiem un pārdevējiem jālieto mutes un deguna aizsegi;
- jāizvieto apmeklētājiem labi salasāmu informāciju par piesardzības prasībām;
- jānodrošina 2 metru attālums starp tirdzniecības vietām;
- jākontrolē un jāregulē apmeklētāju plūsma vietās, kur pastiprināti pulcējas apmeklētāji, piemēram, ejās, kur ieteicams organizēt vienvirziena plūsmu;
- jāieceļ atbildīgā persona, kas atrodas uz vietas un organizē noteikumos minēto epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu;
- jāizstrādā iekšējā kontroles sistēma, kurā aprakstīta procedūra, kā tiek nodrošināta kontrole, lai nepieļautu fiziskās distancēšanās pārkāpumus un novērstu pastiprinātu apmeklētāju pulcēšanos.
No š.g. 7. aprīļa tiek atļauta arī ielu tirdzniecības organizēšana, t.i. gadatirgu organizēšana, kur jāievēro šādas drošības prasības:
- apmeklētājiem un pārdevējiem jālieto mutes un deguna aizsegi,
- atļauts izvietot līdz 20 tirdzniecības vietām,
- fiziski jānorobežo gadatirgus teritorija,
- ielu tirdzniecības organizēšanas laikā nenotiek izklaides pasākumi (tematiski svētki, atrakcijas).
Vēl par tēmu:
Sāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākŠonedēļ laiks būs rudenīgs
Nedēļas sākumā situācija saglabāsies līdzīga, turklāt vietām iespējams dzirdēsim arī pērkona dārdus. Nedēļas vidū Latvijai pietuvosies jauni cikloni, bet nedēļas izskaņā, pastiprinoties...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālāk