Darba līguma neesamība liedz saņemt sociālās garantijas
Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) secina, ka nereti nelaimes gadījumos darbā cieš vai bojā iet pašnodarbinātās personas. Vakar Tukuma novadā dzīvību zaudēja mežstrādnieks, kurš bija daudzbērnu ģimenes tēvs. Tā kā bojā gājušais bija reģistrējies kā pašnodarbināta persona, tad netika slēgts rakstveida darba līgums, kā rezultātā ģimenei nepienākas sociālās garantijas.
Darba inspekcija aicina rūpīgi izvērtēt visus nosacījumus, ko sevī ietver pašnodarbinātā statuss un darba veikšana uz uzņēmuma līguma pamata. Atgādinām, ka tikai darba līgums nodrošina pilnu sociālo aizsardzību – atvaļinājumu apmaksu, slimības pabalstu, atlaišanas un bezdarbnieku pabalstu, ārstniecības izdevumu apmaksu un rehabilitāciju utt. Turpretim ar pašnodarbinātām personām līguma attiecības nereti tiek izbeigtas, par to iepriekš nebrīdinot un neizmaksājot visu mutiski salīgto maksu. Ja noticis letāls nelaimes gadījums darbā, radinieki nesaņem sociālās garantijas.
Sākotnējā informācija liecina, ka vakar mežizstrādes darbos bojā gājušais vīrietis strādājis aptuveni 23 metru attālumā no vietas, kur tajā pašā laikā tika gāzts koks. Krītošais koks mainīja virzienu un uzkrita nodarbinātajam virsū. No gūtajām traumām mežstrādnieks notikumu vietā mira.
Bīstamajā zonā, kurā viens nodarbinātais veic koku gāšanu, vienlaikus nedrīkst atrasties citi nodarbinātie. Darba aizsardzības jautājumu neievērošana nereti maksā cilvēkam dzīvību, bet pašnodarbinātie bieži vien nav pietiekami izglītoti darba aizsardzības jautājumos un viņu darbu uzraudzība netiek veikta.
Visbiežāk pašnodarbinātās personas neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tādēļ bez tēva palikušajiem bērniem nav iespēju saņemt apdrošināšanas atlīdzību par apgādnieka zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, kā arī citas sociālās garantijas.
„Nenoslēdzot darba līgumu vai noslēdzot uzņēmuma līgumu, darbinieks uzņemas būtisku risku, ko viņš, iespējams, līdz galam neapzinās. Sociālās garantijas un Darba likumā ietvertās tiesības ir tikai daļa no tām, bet arī darba aizsardzības jautājumi tiek atstāti katra pašnodarbinātā ziņā. Un darbiniekam pašam vajadzētu atbildēt uz jautājumu, vai riski, kas nāk līdzi ar pašnodarbinātā statusu, atsver to nelielo finansiālo ieguvumu, ko dod mazāku nodokļu maksāšana,” norāda Darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.
Šogad nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši jau 16, bet smagus miesas bojājumus guvuši 83 nodarbinātie.
Vēl par tēmu:
Pasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālākMI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi
Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....
Lasīt tālākMazs lācītis ar lielu mērķi: pirmo reizi Latvijā nonāk īpaša labdarības iniciatīva
Eiropas izdevīgo pirkumu mazumtirgotājs "Pepco" visā Latvijā laidis klajā īpašus lācīšu piekariņus, aicinot pircējus ikdienas pirkumu laikā atbalstīt bērnus un ģimenes, kas nonākušas...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākCSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...
Lasīt tālākMinistrs Edgars Tavars rosina stiprināt pašvaldību kiberdrošību, veidojot kiberdrošības kompetences centru, kura izveidi un darbību atbalstītu arī CERT.LV
Lai stiprinātu pašvaldību kopējo kibernoturību, attīstītu IKT speciālistu kompetenci un efektīvāk izmantotu finanšu un cilvēkresursus, viedās administrācijas un reģionālās attīstības...
Lasīt tālākŠī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...
Lasīt tālākTM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā
Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...
Lasīt tālākĢenerālprokuratūrā vērtēs CSDD amatpersonu un darbinieku atbildību
Šī gada 19. augustā Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts Latvijas Republikas Valsts prezidenta E. Rinkēviča iesniegums par faktu pārbaudi, kurā prokuratūrai, ievērojot Prokuratūras likuma...
Lasīt tālāk