• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
27/11/2019, Kategorija: Ekonomika, Svarīgākais
Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Gandrīz divus gadus pēc nodokļu reformas ieviešanas lielākā daļa uzņēmēju un ekspertu ir secinājuši, ka šīs reformas mērķis mazināt ienākumu nevienlīdzību nav attaisnojies un par “simtgades dāvanu” dēvētā reforma maz kuram sagādājusi prieku. Kamēr reforma tiek kritizēta un tās ieguvumus nesaredz ne darba ņēmēji, ne uzņēmēji, ne arī grāmatveži, tikai nodokļu reformas “māte”, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzinusi, ka tajā neko nemainītu. Vai tiešām atzīt kļūdas un uzņemties atbildību par nodokļu reformas sekām veiklajai šahistei nav pa spēkam?

Kā zināms, 2018. gads Latvijai nesa virkni izmaiņu – būtiskākās izmaiņas bija saistītas ar nodokļu reformas paketē paredzētajiem jauninājumiem: progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, lielām sociālajām iemaksām un akcīzes nodokli, bija jārēķinās ar izmaiņām attaisnotajos IIN izdevumus, kā arī neapliekamajā minimumā.

Lai arī toreizējā finanšu ministre Reizniece-Ozola lepni paziņoja, ka nodokļu reforma ir viena no vērienīgākajām dāvanām Latvijas simtgadei, sakot, ka “nodokļu reforma ir kā vitamīni mūsu tautsaimniecības stiprināšanai, kā arī vēsturisks solis pretī spēcīgākai un konkurētspējīgākai Latvijas valstij”, jau drīz vien nācās secināt, ka solītās labklājības vietā esam sagaidījuši pamatīgu brāķi un nabadzīgākie Latvijas iedzīvotāji kļuvusi par nodokļu reformas ķīlniekiem. Arī grāmatvežiem nācās cīnīties ar nebijušām grūtībām, bet gandrīz katrā nozarē 40 līdz 45 procentu uzņēmumu saskārās ar nodokļu parādiem.

Arī tad, kad Tiesībsarga biroja pētījums atklāja, ka nodokļu reforma nenodrošina vienlīdzību, stabilitāti un neitralitāti un pret savu gribu par nodokļu parādniekiem bija kļuvuši 57 000 Latvijas iedzīvotāji, Reizniece-Ozola ar lepnumu aizvien uzstāja, ka “nodokļu reforma arī turpmāk nodrošinās labklājību”, atzīstot, ka, “ja tagad būtu iespēja vēlreiz ieviest nodokļu reformu, tad kopumā rīkotos tieši tāpat kā toreiz”.

Kopumā nodokļu reformas rezultātā Latvijas valsts budžeta ieņēmumi ir samazinājušies par aptuveni 600 miljoniem eiro, kas ir 6% no šī brīža kopējā gada budžeta. Tas ir desmit reizes vairāk, nekā šobrīd nepieciešams mediķiem, kuri tagad stāv pie Saeimas ar izstieptu roku, lūdzot īstenot tiem dotos solījumus.

Reizniece-Ozola ne reizi nav atvainojusies par nodokļu reformas izraisītajām sekām tautsaimniecībā vai atzinusi, ka nodokļu reforma patiesībā ir izgāzusies, turpinot manipulēt ar reformas šķietamajiem ieguvumiem. Vai situācijā, kad naudas trūkst mediķiem, skolotājiem un vēl veselai virknei sabiedrības locekļu, nevajadzētu atzīt, ka nodokļu reforma bijusi, iespējams, līdz šim neveiksmīgākā reforma? Turklāt, pretēji Reiznieces-Ozolas apgalvojumiem, tā patiesībā nav samazinājusi ēnu ekonomiku un aplokšņu algas, par ko ministre vēl šogad priecājās – tā vietā ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā pieauga līdz 24,2%.

Ņemot to visu vērā, nav īsti saprotams, kāpēc ministre joprojām atrodas Zaļo un zemnieku savienības pirmajās rindās, jo acīmredzams, ka viņa ir kā sprādzienbīstama bumba, kas var eksplodēt jebkurā brīdī – bijusī ministre sevi uz visiem laikiem ir apzīmogojusi kā neveiksmīgās nodokļu reformas “māti” un visai augstprātīgu personu, kura tā arī nav spējusi uzņemties atbildību par savas rīcības izraisītajām sekām.

Visiem jāapzinās, ka brīdī, kad šī bumba sprāgs, tās radītā trieciena viļņa sekas var būt eksministrei un tās pārstāvētajam politiskajam spēkam samērā iznīcinošas. Secinājumus lai katrs izdara pats.

Foto: F64

1,662 skatījumi




Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība

28/04/2025

Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām

25/04/2025

Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna

25/04/2025

Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk
Video

Lieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības

23/04/2025

Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...

Lasīt tālāk