Dana Reizniece-Ozola – nodokļu reformas bumba ar laika degli
Gandrīz divus gadus pēc nodokļu reformas ieviešanas lielākā daļa uzņēmēju un ekspertu ir secinājuši, ka šīs reformas mērķis mazināt ienākumu nevienlīdzību nav attaisnojies un par “simtgades dāvanu” dēvētā reforma maz kuram sagādājusi prieku. Kamēr reforma tiek kritizēta un tās ieguvumus nesaredz ne darba ņēmēji, ne uzņēmēji, ne arī grāmatveži, tikai nodokļu reformas “māte”, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzinusi, ka tajā neko nemainītu. Vai tiešām atzīt kļūdas un uzņemties atbildību par nodokļu reformas sekām veiklajai šahistei nav pa spēkam?
Kā zināms, 2018. gads Latvijai nesa virkni izmaiņu – būtiskākās izmaiņas bija saistītas ar nodokļu reformas paketē paredzētajiem jauninājumiem: progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, lielām sociālajām iemaksām un akcīzes nodokli, bija jārēķinās ar izmaiņām attaisnotajos IIN izdevumus, kā arī neapliekamajā minimumā.
Lai arī toreizējā finanšu ministre Reizniece-Ozola lepni paziņoja, ka nodokļu reforma ir viena no vērienīgākajām dāvanām Latvijas simtgadei, sakot, ka “nodokļu reforma ir kā vitamīni mūsu tautsaimniecības stiprināšanai, kā arī vēsturisks solis pretī spēcīgākai un konkurētspējīgākai Latvijas valstij”, jau drīz vien nācās secināt, ka solītās labklājības vietā esam sagaidījuši pamatīgu brāķi un nabadzīgākie Latvijas iedzīvotāji kļuvusi par nodokļu reformas ķīlniekiem. Arī grāmatvežiem nācās cīnīties ar nebijušām grūtībām, bet gandrīz katrā nozarē 40 līdz 45 procentu uzņēmumu saskārās ar nodokļu parādiem.
Arī tad, kad Tiesībsarga biroja pētījums atklāja, ka nodokļu reforma nenodrošina vienlīdzību, stabilitāti un neitralitāti un pret savu gribu par nodokļu parādniekiem bija kļuvuši 57 000 Latvijas iedzīvotāji, Reizniece-Ozola ar lepnumu aizvien uzstāja, ka “nodokļu reforma arī turpmāk nodrošinās labklājību”, atzīstot, ka, “ja tagad būtu iespēja vēlreiz ieviest nodokļu reformu, tad kopumā rīkotos tieši tāpat kā toreiz”.
Kopumā nodokļu reformas rezultātā Latvijas valsts budžeta ieņēmumi ir samazinājušies par aptuveni 600 miljoniem eiro, kas ir 6% no šī brīža kopējā gada budžeta. Tas ir desmit reizes vairāk, nekā šobrīd nepieciešams mediķiem, kuri tagad stāv pie Saeimas ar izstieptu roku, lūdzot īstenot tiem dotos solījumus.
Reizniece-Ozola ne reizi nav atvainojusies par nodokļu reformas izraisītajām sekām tautsaimniecībā vai atzinusi, ka nodokļu reforma patiesībā ir izgāzusies, turpinot manipulēt ar reformas šķietamajiem ieguvumiem. Vai situācijā, kad naudas trūkst mediķiem, skolotājiem un vēl veselai virknei sabiedrības locekļu, nevajadzētu atzīt, ka nodokļu reforma bijusi, iespējams, līdz šim neveiksmīgākā reforma? Turklāt, pretēji Reiznieces-Ozolas apgalvojumiem, tā patiesībā nav samazinājusi ēnu ekonomiku un aplokšņu algas, par ko ministre vēl šogad priecājās – tā vietā ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā pieauga līdz 24,2%.
Ņemot to visu vērā, nav īsti saprotams, kāpēc ministre joprojām atrodas Zaļo un zemnieku savienības pirmajās rindās, jo acīmredzams, ka viņa ir kā sprādzienbīstama bumba, kas var eksplodēt jebkurā brīdī – bijusī ministre sevi uz visiem laikiem ir apzīmogojusi kā neveiksmīgās nodokļu reformas “māti” un visai augstprātīgu personu, kura tā arī nav spējusi uzņemties atbildību par savas rīcības izraisītajām sekām.
Visiem jāapzinās, ka brīdī, kad šī bumba sprāgs, tās radītā trieciena viļņa sekas var būt eksministrei un tās pārstāvētajam politiskajam spēkam samērā iznīcinošas. Secinājumus lai katrs izdara pats.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Šonedēļ laiks kļūs siltāks, tomēr ciklona ietekmē daudzviet līs
Vēl nedēļas sākumā, sevišķi naktīs, Latvijā saglabāsies vēss laiks, un tikai vietām gaidāms neliels lietus, tomēr, mūsu reģionam no rietumiem pietuvojoties ciklonam, vējš piekrastē...
Lasīt tālākNo Rēzeknes tehnikuma budžeta, iespējams, izkrāpti vismaz 54 000 eiro
Veicot revīzijas procedūras Rēzeknes tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, Valsts kontrole konstatējusi iespējamas krāpnieciskas darbības – maksājumu dokumentu tīšu sagrozīšanu...
Lasīt tālākBudžeta komisija nākamnedēļ sāks darbu pie 2026. gada valsts budžeta projekta
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamnedēļ plānojusi sanākt uz vairākām sēdēm, lai iepazītos ar katras ministrijas bāzes finansējumu, un vērtēt to, kas iekļauts 2026....
Lasīt tālākTuvākajās dienās nokrišņu daudzums mazināsies
Nedēļas nogalē biežāk uzspīdēs saule, un nokrišņu daudzums pakāpeniski samazināsies. Pūtīs lēns vējš, kā ietekmē atsevišķos rajonos iespējama migla. Latvijā ieplūstot aukstākai...
Lasīt tālākUzkrājumu apjoms nākotnē atkarīgs no rīcības šodien
Mūsu uzkrājumi nākotnē būs atkarīgi ne tikai no tā, cik aktīvi uzkrājumus veidojam paši, bet arī lielā mērā no tā, cik savlaicīgi un atbilstoši vecumam tiek izvēlēts pensiju plāns....
Lasīt tālākSaeimā iesniegts 2026. gada valsts budžeta projekts
“Šodien Saeimā iesniegto budžeta projektu patiešām var dēvēt par drošības budžetu, un tā sagatavošanas process bijis īpaši izaicinošs, ņemot vērā paaugstināto ģeopolitisko spriedzi...
Lasīt tālākNo 15. oktobra maksimālais atļautais braukšanas ātrums – 90 km/h
No trešdienas, 15. oktobra, valsts autoceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums tiks pielāgots mainīgajiem un ziemas laikapstākļiem un būs līdz 90 kilometriem stundā. Izņēmums būs...
Lasīt tālākRudenīgi laika apstākļi turpināsies
Aizvadītā nedēļa iesākās ar lietavām, nedēļas vidū izbaudījām nedaudz siltāku un sausāku laiku. Taču nedēļas otrajā pusē laika apstākļus atkal noteica ciklons, kas daudzviet nesa...
Lasīt tālākAlūksnes novadu plānots iekļaut Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā
Lai stiprinātu Latvijas austrumu pierobežas uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu eksportu un produktivitāti, Saeima ceturtdien, 9.oktobrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz...
Lasīt tālākNo 2026. gada pieaugs valsts izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem
Valdība šodien, 7. oktobrī, apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas, kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30...
Lasīt tālāk