• Tweet

Šai valdībai es lieku divnieku, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja uzņēmējs Dainis Liepiņš, uzsverot, ka valdībai būtu pēdējais laiks pieņemt lēmumus, kas pasargātu Latvijas cilvēkus no pārāk straujiem izmaksu kāpumiem.

“Nu jau praktiski divus gadus visa pasaule ir sarežģītā situācijā un katra valsts cīnās, kā māk. Runājot par Latviju, jāatzīmē, ka pandēmijas sākumā, ko izjutām 2020. gada nogalē, sabiedrība un uzņēmēji bija disciplinēti un saprotoši, jo cerēja, ka Covid-19 drīz vien atkāpsies – vajag tikai nedaudz paciesties. Taču redzam, ka vīruss nepazūd – tas mainās un atgriežas arvien spēcīgāks. Tam seko dažādi valdības lēmumi, kas nedod gaidīto rezultātu, tāpēc kopumā uzņēmējdarbības vide nav labākajā situācijā. Protams, ir nozares, kurām šis ir labas izaugsmes laiks, piemēram, IKT joma un ar to saistītie biznesi, tajā skaitā interneta veikali, kā arī būvniecības nozare. Vissliktāk klājas pakalpojumu biznesiem un kultūras nozarei, kas no pandēmijas ierobežošanas pasākumiem cieš visvairāk,” norādīja Liepiņš.

Pēc viņa teiktā, šajā situācijā valdība strādā ļoti slikti: “Es tai lieku stabilu divnieku. Uzņēmējdarbības atbalstam līdzekļi tika paredzēti, bet veids, kā atbalsts tika piešķirts, nebija adekvāts situācijai. Bieži atbalsts tika atteikts nepamatoti, piemēram, vienam no maniem uzņēmumiem tika atteikts atbalsts, jo 2019. gadā pastāvēja strīds ar VID par nodokļu jautājumiem, kas jau sen bija atrisināti. Paskaidrošu, ka VID strīdā uzvarēja un uzņēmums savas saistības nokārtoja, taču brīdī, kad uzņēmums vērsās pēc atbalsta pandēmijas ierobežojumu dēļ, VID to atcerējās un uzņēmuma darbinieki atbalstu nesaņēma.”

“Otra nepārdomātā politika bija atbalsta apmēra noteikšana, par kritēriju ņemot darbinieku skaitu. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ar nelielu strādājošo skaitu, bet ar lielām ražošanas un uzturēšanas izmaksām, tostarp arī Ozolnieku ledus hallei ar dažiem nodarbinātajiem, bet lielu energoietilpību, valsts atbalsts bija nesamērīgi mazs. Tajā pašā laikā daudziem uzņēmumiem tas bija īsts Eldorado laiks – liels strādājošo skaits ar minimālām uzņēmuma uzturēšanas izmaksām deva iespēju kārtīgi “uzvārīties” – daudzi nezināja, kur naudu iztērēt. Es uzskatu, ka valdības nekonsekvence un nespēja pieņemt adekvātus lēmumus ir novedusi pie milzīgu finanšu resursu izšķērdēšanas. Līdzekļi netika mērķtiecīgi novirzīti uzņēmumu “izdzīvošanai”, bet gan bezmērķīgi izsvaidīti no viena grāvja otrā,” uzsvēra Liepiņš.

“rī tagad, pandēmijas trešajā vilnī, kad liela daļa ekonomikas tika apturēta uz ilgāku laiku, vēl tikai tiek spriests par atbalsta apmēru un kritērijiem. Pieņemsim, ka valsts atbalsts būs ap 30% no patiesajām izmaksām, bet nav zināms, kad uzņēmēji šo naudu saņems – varbūt janvārī, martā vai aprīlī. Piedodiet, bet ne “Latvijas gāze”, ne “Latvenergo” nav gatavi gaidīt, kamēr valsts man ieskaitīs pabalstu – lielie monopola uzņēmumi ir gatavi pārtraukt piegādes, ja es savlaicīgi nenorēķinos par saņemtajiem pakalpojumiem. Šajā situācijā ir tikai divas iespējas – vai nu izmantot paša personīgos uzkrājumus un saglabāt uzņēmuma darbspēju, vai bankrotēt. Vai pēc bankrota uzņēmumi darbu atsāks?!” komentēja politiķis.

Pēc viņa teiktā, visi Covid-19 ietekmētie uzņēmumi ir pamesti likteņa varā – katrs cīnās, kā māk, vai bankrotē: “Ļoti aizvainoja arī Reira kunga teiktais, ka bankrotē biznesi, kuri jau pirms pandēmijas bija vāji, un tāpēc nav jādomā par šo biznesu glābšanu. Manuprāt, tas bija ļoti ciniski! Būtībā valsts pārvalde parazitē uz uzņēmēju sviedriem.”

Savukārt komentējot to, ka valdība lepojas, ka, neskatoties uz pandēmiju, Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju būs ap 5% no kopprodukta, viņš uzsvēra, ka “tā ir ilūzija, kas skaitliski veidojas no lielajiem valsts finanšu aizņēmumiem, kuri būs jāatmaksā mūsu bērniem un mazbērniem.”

Foto: Valsts kanceleja