D.Pavļuts: Industriālo zonu izveidei reģionos būs pieejami 12,6 miljoni latu
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets šodien, 21.maijā, atbalstīja jaunu, Latvijā vēl nebijušu atbalsta programmu industriālo zonu izveidei un attīstībai Latvijas reģionos. Programmas mērķis ir līdzfinansēt ražošanas telpu izveidi un rekonstrukciju, lai reģionos veicinātu industriālo zonu attīstību, veidotos jauni uzņēmumi un darbavietas.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: „Industriālo zonu izveide un attīstība reģionos ir viens no Nacionālās industriālās politikas galvenajiem mērķiem. Lai reģionos attīstītos uzņēmējdarbība un ienāktu jaunas investīcijas, svarīgs priekšnoteikums ir atbilstoša infrastruktūra un piemērotas ražošanas telpas. Tieši tāpēc Ekonomikas ministrija ir izveidojusi pilotprojektu, lai uzņēmēji varētu saņemt atbalstu ražošanas telpu izveidei un rekonstrukcijai reģionos. Šobrīd pieejamais finansējums ir 12,6 miljoni latu, kas līdz 2015.gadam ļaus sniegt atbalstu vismaz 27 apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, bet nākamajā struktūrfondu periodā industriālo zonu attīstībai plānojam novirzīt jau vairāk nekā 200 miljonus latu. Ikvienā pašvaldībā, kur tas ir ekonomiski pamatoti un uzņēmējiem nepieciešams, jābūt labi attīstītai, sagatavotai un pieejamai industriālajai teritorijai, kurā uzņēmumi var attīstīt ražošanu un radīt jaunas darbavietas.”
Atbalsta programmu „Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai” Ekonomikas ministrija izstrādāja nolūkā veicināt ražojošo komersantu attīstību un jaunu ražojošo komersantu veidošanos, atbalstot industriālo telpu veidošanos reģionos, tādējādi samazinot reģionālās un teritoriālās atšķirības attiecībā uz uzņēmējdarbību un nodarbinātību, kā arī darbaspēka emigrāciju no reģioniem uz Rīgu vai ārzemēm.
Atbalsts industriālo telpu izveidei un rekonstrukcijai tiks sniegs komersantiem un ostu pārvaldēm, kas veiks ražošanas ēkas vai būves būvniecību, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī jaunuzcelto, renovēto vai rekonstruēto ražošanas ēku izīrēs vismaz trim savstarpēji nesaistītiem apstrādes rūpniecības nozares sīkiem (mikro), maziem vai vidējiem komersantiem vismaz uz desmit gadiem, kuri izveidos kopā vismaz 50 jaunas darba vietas.
Programmā pieejamais finansējums ir 12,6 miljoni latu, no kuriem 6,6 miljoni latu ir ERAF līdzfinansējums, bet valsts budžeta virssaistību finansējums veido 6 miljonus latu. Projekta īstenošanai pieejamais maksimālais ERAF līdzfinansējuma apmērs no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām ir 50 %; projekta minimālais ERAF līdzfinansējuma apmērs nav ierobežots, maksimālais apmērs – 1 miljons latu. Projekts būs jāīsteno pilsētas teritorijā (vai 10 km attālumā no tās robežas) ar pastāvīgo iedzīvotāju skaitu virs 20 000, izņemot Rīgu. Projektu pieņemšana programmā sāksies vasaras vidū un par to tiks sniegta papildu informācija.
Programmas ietvaros attiecināmas būs rūpnieciskās ražošanas ēkas būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas izmaksas, kuras paredzētas apstrādes rūpniecības (Nace 2.red. C sadaļa) sīko (mikro), mazo vai vidējo komersantu ražošanas vajadzībām. Papildus rūpnieciskās ražošanas ēkas būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas izmaksām attiecināmas būs arī ūdensapgādes, siltumapgādes, sadzīves kanalizācijas, notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras ierīkošanas un pārbūves izmaksas, pazemes komunikāciju infrastruktūras ierīkošanas un pārbūves izmaksas, gāzes, elektroenerģijas, sakaru komunikāciju infrastruktūras pievadu ierīkošanas un pārbūves, un pievadceļu būvniecība vai rekonstrukcija izmaksas projekta īstenošanas vietā.
Programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
Detalizēti ar programmas nosacījumiem var iepazīties MK mājaslapā.
Vēl par tēmu:
Pasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālākMI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi
Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....
Lasīt tālākMazs lācītis ar lielu mērķi: pirmo reizi Latvijā nonāk īpaša labdarības iniciatīva
Eiropas izdevīgo pirkumu mazumtirgotājs "Pepco" visā Latvijā laidis klajā īpašus lācīšu piekariņus, aicinot pircējus ikdienas pirkumu laikā atbalstīt bērnus un ģimenes, kas nonākušas...
Lasīt tālākLDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākCSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...
Lasīt tālākŠī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...
Lasīt tālākTM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā
Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...
Lasīt tālākĢenerālprokuratūrā vērtēs CSDD amatpersonu un darbinieku atbildību
Šī gada 19. augustā Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts Latvijas Republikas Valsts prezidenta E. Rinkēviča iesniegums par faktu pārbaudi, kurā prokuratūrai, ievērojot Prokuratūras likuma...
Lasīt tālāk