• Tweet

Valsts ekonomika sarūk un ja nebūs pietiekamu valsts atbalsta instrumentu, uzņēmēji neatkopsies, intervijā Neatkarīgajai sacīja Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Pēc viņas sacītā, Saeimas komisijā diskusijas par budžeta priekšlikumiem praktiski nav: “Koalīcija iet uz priekšu, pat nemēģinot iedziļināties priekšlikumos.”

Koalīcija noraidījusi vairākus priekšlikumus par PVN samazināšanu dažādām nozarēm un precēm, tajā skaitā arī ZZS priekšlikumu par samazinātās PVN likmes piemērošanu sabiedriskajai ēdināšanai.

“Mēs savus priekšlikumus piedāvājām terminētus ‒ tieši uz krīzes laiku, lai palīdzētu tām nozarēm, kas visvairāk cietušas. Tūrisms un sabiedriskā ēdināšana ‒ tās ir nozares, kas visvairāk cietušas ierobežojumu dēļ. Jau pirmajā vilnī tūrismam apgrozījums saruka pat līdz simt procentiem. Ēdināšana ir otra nozare, kura cieš arī šobrīd, kaut gan mēģina kaut kādā formātā attālināti strādāt, pieņemt pasūtījumus,” norādīja politiķe.

“Samazināt PVN likmi ir ļoti praktisks atbalsts. Ja uzņēmējs atrod veidu, kā vispār turpināt strādāt, mazāks PVN ļautu vieglāk rast uzņēmējdarbībai vajadzīgos apgrozāmos līdzekļus. Valsts ekonomika, protams, sarūk, bet, ja nebūs pietiekamu valsts atbalsta instrumentu, uzņēmēji neatkopsies,” sacīja Reizniece-Ozola.

“Tie pasākumi, kas rudenī tiek piedāvāti ‒ dīkstāves pabalsti un subsidētās algas ‒ ir pareizi. Slikti ir, ka atbalsts seko ar nokavēšanos. Vispirms ir ierobežojumi, un tikai pēc tam valdība sāk domāt, kādus atbalsta pasākumus piedāvāt, un uzņēmējiem joprojām nav skaidrības, kas būs,” pauda politiķe.

“Es arī nesašaurinātu atbalstu saņemošo nozaru sarakstu. Veidojot nozaru sarakstus, tu riskē pašaut garām uzņēmējiem, kuriem atbalsts vajadzīgs. Ēdināšanas uzņēmumi, piemēram, ir sarakstā, bet uzņēmums, kas ražo zaļumus, nav. Viņu darbības joma ir lauksaimniecība, bet viņu bizness apstājies, jo viņi piegādā produkciju sabiedriskajai ēdināšanai. Ja ēdinātāji aptur darbību, zaļumus nav, kur likt. Ceru, ka valdība atteiksies no šiem ierobežojumiem,” turpināja Reizniece-Ozola.

“Tāpat ir nepareizi, vērtējot atbalsta piešķiršanu, ņemt par pamatu augusta, septembra un oktobra rādītājus par apgrozījuma kritumu un samaksāto algu apjomu, jo tas jau strauji saruka pavasarī, arī algas vairs nevarēja maksāt tik lielas kā pirms pirmā viļņa. Tādēļ atskaites punktam vajadzētu būt pirms kovida pirmā viļņa. Arī dīkstāves pabalsti nāk novēloti. Cerams, ka tas tagad notiks ātrāk, bet saskaņošana ar Eiropas Komisiju var ilgt līdz pat nākamā gada vidum, bet tad jau vairs var nebūt uzņēmumu, kam šos pabalstus piešķirt,” rezumēja bijusī finanšu ministre.

Foto: Saeimas kanceleja