• Tweet

Mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā tiesiskums ir viena no svarīgākajām pamatvērtībām. Tā ir vērtība, kas ļauj ikvienam indivīdam justies droši un aizsargāti. Arī tiesiskums ir jāsargā – ir daudz tīkotāju, kas to vēlētos piesavināties, lai tas kalpotu viņu šaurām, veikalnieciskām interesēm vai pietuvināto vajadzībām.

Līdz šim mēģinājumus iedragāt tiesiskumu gan esam saņēmuši no dažādu neformālu lobistu vai noziedzīgu organizāciju puses, tomēr šobrīd izskatās, ka cīņu pret tiesiskumu uzsācis, lai cik paradoksāli tas arī nebūtu, Latvijas Republikas augstākais likumdevējs – Saeima.

Šovasar Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns nāca klajā ar priekšlikumu – noteikt tiesas debašu ilgumu. Citiem vārdiem sakot – ierobežot apsūdzētā iespēju aizstāvēties. Šo ideju atbalstīt jau steidz Saeimas deputāti, kuriem šāda demokrātijas balsta – tiesiskuma – ierobežošana šķiet laba ideja.

Kriminālprocesa likuma 505. pantā lasām, ka tiesas debašu ilgums nav ierobežots. Lai izprastu, kas notiek tiesas debatēs, jāzina, ka debatēs lietas dalībniekiem tiek dota iespēja izteikties par lietas apstākļiem, juridisko novērtējumu. Par to, vai noskaidrotais apstākļu kopums un pierādījumi liecina par to, ka prasība ir pamatota, vai, iespējams, to nepieciešams noraidīt. Pēc tiesas debatēm katram lietas dalībniekam vēl ir tiesības izmantot repliku, un tikai pēc tam tiesa dodas izdarīt spriedumu.

Ierobežojot debašu norises laiku, tiktu pārkāpts pušu līdztiesības princips, kas ir viens no svarīgākajiem tiesu darbībā. Pušu līdztiesības princips paredz, ka pusēm tiesas procesā pastāv vienādas tiesības un arī iespējas izmantot procesuālās garantijas savu interešu aizstāvēšanai. Satversmes tiesa atzīst, ka pušu līdztiesības princips ir neatņemams elements taisnīgas tiesas procesā. Katrai pusei jānodrošina saprātīga iespēja izklāstīt un argumentēt tādos apstākļos, kas to nenostāda nepamatoti sliktākā stāvoklī salīdzinājumā ar otru pusi. Ierobežojot debašu laiku, tiek ierobežota apsūdzētā iespēja izteikties un argumentēt par labu savai aizstāvībai. Tas ir absolūti nepieņemami tiesas kārtībai demokrātiskā Ziemeļeiropas valstī.

Tiesas debates ir fundamentāla sastāvdaļa tiesas procesā ,no kuras nedrīkst atteikties vai to sašaurināt, izmantojot vienīgo argumentu, – jo tā būs ātrāk.

Likumdošanas iniciatīvas aizstāvji saka: “Tādēļ gribam nostiprināt principu, ka tiesnesis var noteikt šo debašu ilgumu. Lai nav tā, ka cilvēks visu laiku atkārto un atkārto vienu un to pašu kā Gobzema kungs no Saeimas tribīnes. Jaunas informācijas nekādas nav, un visiem jāsēž un jāklausās. Mēs gribam ātru procesu.” Tā, aizstāvot šo ideju, izteicies Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV). Politiķis izmaiņas tiesas debatēs argumentē, sakot, ka tādējādi tiesas process noslēgsies ātrāk.

Sabiedrības interesēs nav ātrs tiesas process. Katra indivīda cilvēktiesības paredz taisnīgu, nevis ātru un sasteigtu tiesu. Taisnīgai tiesai būtu jābūt galvenajam apsvērumam, kad runa ir par Kriminālprocesa likumu un tā izmaiņām. Izmaiņas nedrīkst veikt, balstoties uz faktos nepamatotu vēlmi paātrināt tiesas gaitu. Pret kriminālprocesu nedrīkst attiekties ar tādu pašu nepacietību kā pret autobusu, kas neierodas pieturā laikus.

To, ka mainīt tiesas kārtību, ierobežojot debašu ilgumu, nav pareizi – apzinās daudzi. Kā ierindas juristu, tā arī prokuroru un advokātu aprindās priekšlikumu terminēt debašu un pēdējā vārda ilgumu vērtē ļoti pretrunīgi. Kā galveno problēmu min kritēriju trūkumu – kā noteikt, cik gari un plaši kādam ļaut izteikties? Turklāt likums jau šobrīd atļauj pārtraukt debates, ja tās nav par lietu, kā norādīts Kriminālprocesa likuma 506. pantā. Rodas jautājums – kāpēc tiek virzīta ideja par debašu ilguma ierobežošanu, ja debašu norises uzraudzīšanas mehānisms jau eksistē?

Debates ir viena no tiesas procesa pamatsastāvdaļām, kas aizstāvībai dod iespēju pilnībā izteikties. Saeimas deputāts Gundars Daudze (ZZS) situāciju komentē šādi: “Ja ir kaut kāda negodīga ieinteresētība, tad šis ir mehānisms, kādā veidā ierobežot aizstāvību un neļaut pietiekami argumentēt savu viedokli, jo vienkārši laiks ir beidzies!”

Neapmierinātību ar nedemokrātisko priekšlikumu izteicis arī Saeimas deputāts Aldis Gobzems, norādot uz idejas galvenajiem atbalstītājiem – Saeimas deputātiem Jutu Strīķi (JKP) un Andreju Judinu (JV): “Aicinātu ņemt vērā to, ka ne jau velti Judina kungu savā laikā neapstiprināja par tiesnesi. Un tieši šajā sakarā gribu teikt: man šķiet – tēze, ka tiesnesim nav jāklausās lietas dalībnieku teiktajā, ir absurdākais, kas vispār ir dzirdēts! Kādēļ tad tā tiesa ir vajadzīga?”, tāpat Gobzems norādīja, ka pati J.Strīķe no KNAB izmesta.

Rodas jautājums, kāpēc un kā interesēs Saeima izvēlas iet šo tiesiskuma demontāžas ceļu brīdī, kad sabiedrības uzticība tiesu varai ir uz kritiskas robežas? Vai Saeima atceras, ka tai vispirms ir jāaizstāv visas sabiedrības intereses kopumā, nevis jālobē šauru grupu intereses likumdošanas procesā?