Cilvēki aizņemas ātros kredītus bez apdomāšanās
Kā plašsaziņas līdzekļos izsakās ”Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa, cilvēki aizņemas ātros kredītus, neapdomājot iespējas atdot paņemto kredītu.Viņa izteicās, ka nereti cilvēki aizņemas ātros kredītus, lai atdotu iepriekšējos kredītus, tādējādi uzņemoties saistības, kuras nespēj izpildīt.
Lai izvairītos no šādas situācijas, Kauliņa iesaka būt godīgam pret aizdevēju un atklāt savu faktisko naudas plūsmu. Tas kredītdevējam dotu iespēju precīzi izvērtēt klienta finansiālās iespējas, lai novērstu situāciju, kurā cilvēks aizņemies vairākus kredītus un nespēj tos atdot.
Tādā situācijā bankai ir jāpieņem lēmums realizēt klienta mantu, lai pārtrauktu kredītsaistības. Kauliņa arī brīdina, ka banka ne vienmēr ir ieinteresēta palīdzēt kredītņēmējam, kas nonācis grūtībās savas neapdomības dēļ. Viņa stāsta, ka ārzemēs šādā situācijā nereti cilvēki vēršas pie pašvaldības, sociālajiem dienestiem vai baznīcas, jo šīs institūcijas var palīdzēt atmaksāt kredītus vai izveidot plānu, kā atmaksāt kredītu pa daļām. Latvijā šādas iespējas nav, savukārt ir daudz ātro kredītu kompāniju, kuras pārāk viegli ļauj aizņemties naudu.
Kauliņa norāda, ka ātrie kredīti un banku kredīti ir divu dažādu iestāžu pārraudzībā. Banku kredītus uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, savukārt ātro kredītu kompānijas atrodas Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā.
Viņa norāda, ka vienīgais veids, kā var uzlabot situāciju, ir likt gan kredītus iesniedzošajām kompānijām, gan kredītņēmējiem vairāk apdomāt katru aizņemšanās gadījumu. Galvenais veids, kā to var panākt, ir pieprasot skaidru plānu no kredītņēmēja par to, kā viņš plāno naudu atdot.
Vēl par tēmu:
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja...
Lasīt tālākJau astoto mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi turpināja augt
Saglabājoties stabilam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide oktobrī pieauga gandrīz visās apakšnozarēs. Izaugsme turpinājās jau astoto mēnesi pēc kārtas. 2025. gada...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālākBiedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla
2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8%...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālāk