Cilvēki aizņemas ātros kredītus bez apdomāšanās
Kā plašsaziņas līdzekļos izsakās ”Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa, cilvēki aizņemas ātros kredītus, neapdomājot iespējas atdot paņemto kredītu.Viņa izteicās, ka nereti cilvēki aizņemas ātros kredītus, lai atdotu iepriekšējos kredītus, tādējādi uzņemoties saistības, kuras nespēj izpildīt.
Lai izvairītos no šādas situācijas, Kauliņa iesaka būt godīgam pret aizdevēju un atklāt savu faktisko naudas plūsmu. Tas kredītdevējam dotu iespēju precīzi izvērtēt klienta finansiālās iespējas, lai novērstu situāciju, kurā cilvēks aizņemies vairākus kredītus un nespēj tos atdot.
Tādā situācijā bankai ir jāpieņem lēmums realizēt klienta mantu, lai pārtrauktu kredītsaistības. Kauliņa arī brīdina, ka banka ne vienmēr ir ieinteresēta palīdzēt kredītņēmējam, kas nonācis grūtībās savas neapdomības dēļ. Viņa stāsta, ka ārzemēs šādā situācijā nereti cilvēki vēršas pie pašvaldības, sociālajiem dienestiem vai baznīcas, jo šīs institūcijas var palīdzēt atmaksāt kredītus vai izveidot plānu, kā atmaksāt kredītu pa daļām. Latvijā šādas iespējas nav, savukārt ir daudz ātro kredītu kompāniju, kuras pārāk viegli ļauj aizņemties naudu.
Kauliņa norāda, ka ātrie kredīti un banku kredīti ir divu dažādu iestāžu pārraudzībā. Banku kredītus uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, savukārt ātro kredītu kompānijas atrodas Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā.
Viņa norāda, ka vienīgais veids, kā var uzlabot situāciju, ir likt gan kredītus iesniedzošajām kompānijām, gan kredītņēmējiem vairāk apdomāt katru aizņemšanās gadījumu. Galvenais veids, kā to var panākt, ir pieprasot skaidru plānu no kredītņēmēja par to, kā viņš plāno naudu atdot.
Vēl par tēmu:
Saeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākLBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālāk