Cilvēki aizņemas ātros kredītus bez apdomāšanās
Kā plašsaziņas līdzekļos izsakās ”Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa, cilvēki aizņemas ātros kredītus, neapdomājot iespējas atdot paņemto kredītu.Viņa izteicās, ka nereti cilvēki aizņemas ātros kredītus, lai atdotu iepriekšējos kredītus, tādējādi uzņemoties saistības, kuras nespēj izpildīt.
Lai izvairītos no šādas situācijas, Kauliņa iesaka būt godīgam pret aizdevēju un atklāt savu faktisko naudas plūsmu. Tas kredītdevējam dotu iespēju precīzi izvērtēt klienta finansiālās iespējas, lai novērstu situāciju, kurā cilvēks aizņemies vairākus kredītus un nespēj tos atdot.
Tādā situācijā bankai ir jāpieņem lēmums realizēt klienta mantu, lai pārtrauktu kredītsaistības. Kauliņa arī brīdina, ka banka ne vienmēr ir ieinteresēta palīdzēt kredītņēmējam, kas nonācis grūtībās savas neapdomības dēļ. Viņa stāsta, ka ārzemēs šādā situācijā nereti cilvēki vēršas pie pašvaldības, sociālajiem dienestiem vai baznīcas, jo šīs institūcijas var palīdzēt atmaksāt kredītus vai izveidot plānu, kā atmaksāt kredītu pa daļām. Latvijā šādas iespējas nav, savukārt ir daudz ātro kredītu kompāniju, kuras pārāk viegli ļauj aizņemties naudu.
Kauliņa norāda, ka ātrie kredīti un banku kredīti ir divu dažādu iestāžu pārraudzībā. Banku kredītus uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, savukārt ātro kredītu kompānijas atrodas Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā.
Viņa norāda, ka vienīgais veids, kā var uzlabot situāciju, ir likt gan kredītus iesniedzošajām kompānijām, gan kredītņēmējiem vairāk apdomāt katru aizņemšanās gadījumu. Galvenais veids, kā to var panākt, ir pieprasot skaidru plānu no kredītņēmēja par to, kā viņš plāno naudu atdot.
Vēl par tēmu:
Praktiskas pārdošanas stratēģijas vienā dienā – PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2026
Mūsdienās pārdošana ir kļuvusi ievērojami sarežģītāka – klienti ir informētāki, konkurence pieaug, un tradicionālās metodes vairs nedod iepriekšējos rezultātus. Uzņēmumiem, kas vēlas...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Juridiskā komisija otrdien, 14.aprīlī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākAizvadīts cenu drāmas pirmais cēliens
Starp karu pirmajiem upuriem parasti ir patiesība un cenu stabilitāte. Karš notiek tālu no mums, taču cenu līmenis Latvijā martā salīdzinājumā ar februārī pieauga par 1,9%, bet gada inflācija...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk