Cik izmaksā bijušais Valsts prezidents
Kaut arī likums bijušajiem valsts prezidentiem nosaka vairākas sociālās un citas garantijas, laiku pa laikam izskan pārmetumi un uzvirmo neizpratne par eksprezidentu nodrošinājuma samērību gan ar reālo situāciju valstī, gan ar viņu prasību izmaksām, ko sedz nodokļu maksātāji.
Noskaidrot bijušo valsts prezidentu uzturēšanai iztērētos līdzekļus allaž bijis sarežģīti. Savukārt pašreizējā Valsts prezidenta kanceleja, atsaucoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, mājaslapā nepublicē informāciju par atalgojuma apmēru prezidenta padomniekiem un kancelejas vadībai.
Kas pienākas eksprezidentam
Atstājot Valsts prezidenta amatu, persona saņem no valsts ikmēneša pensiju 50 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma, lietošanā vienu valsts dzīvokli un automašīnu, kā arī sekretāru. Šai personai ir tiesības uz valsts nodrošinātu apsardzi četrus gadus pēc prezidenta amata atstāšanas vai ilgāk, ja tas nepieciešams. Sociālās un citas garantijas eksprezidents/eksprezidente saņem no pirmās dienas pēc Valsts prezidenta amata atstāšanas līdz mūža beigām un neatkarīgi no tā, vai šai personai ir citi ienākumi. Arī apbedīts viņš/viņa tiek uz valsts rēķina. Kārtību, kādā tiek īstenotas garantijas, nosaka Ministru kabinets (MK).
Tiktāl – likuma burts saīsinātā variantā.
Kas par to maksā un cik
Tā kā V. Zatleram šā gada 7. jūlijā beidzās Valsts prezidenta pilnvaru termiņš, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem šogad 20,6 tūkstošu latu apjomā tiks segti izdevumi viņa sociālajām un citām garantijām. Viņa ikmēneša pensijai pusgadam paredzēti 9000 latu, dzīvokļa nomai un apsaimniekošanas izdevumiem – 7200 latu, sekretāres atalgojumam – 4400 latu. MK apstiprinājis 1200 latu lielu summu mēnesī par pagaidu dzīvesvietas nodrošināšanu V. Zatleram. Tā ir 195 kvadrātmetrus liela. Dzīvokļa nomas maksa, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, ir 820 latu, bez komunālajiem maksājumiem.
Eksprezidentu dzīvokļi tiek remontēti un sagatavoti dzīvošanai par nod okļu maksātāju naudu. Dzīvokļa apsaimniekošanas izdevumi, tai skaitā izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, elektrību, stacionāro tālruni un internetu, tiek segti no Valsts prezidenta kancelejai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. G. Ulmanim un V. Vīķei-Freibergai lietošanā nodoti dzīvokļi Brīvības ielā 38, un viņi katrs apdzīvo nedaudz vairāk nekā 236 kvadrātmetrus plašus apartamentus. Abos dzīvokļos ir piecas istabas, virtuve, vannas istaba, tualete un koridors.
Saskaņā ar MK noteikumiem lēmumu par eksprezidenta lietošanai paredzētās automašīnas tehniskajām prasībām pieņem Valsts prezidenta kancelejas vadītājs. Ja eksprezidentam ir apsardze, tad auto iegādājas Aizsardzības ministrija. Izdevumus, kas saistīti ar automašīnas nomu vai iegādi, ekspluatāciju, degvielas iegādi, apdrošināšanu un autovadītāja atlīdzību, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.
AM Militāri publicistisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis Neatkarīgajai atbild, ka bijušo prezidentu apsardzes izmaksas netiek uzskaitītas atsevišķi.
Vai jāmaksā par ekstrām?
Atgādināsim, ka pirmie divi bijušie prezidenti nonāca sabiedrības pārmetumu krustugunīs par izšķērdību, iekārtojot apartamentus Brīvības ielā. Piemēram, publiskojot tāmi, izrādījās, ka G. Ulmanim iegādāts gandrīz 100 latu vērts tualetes papīra turētājs un 630 latu vērts spogulis. V. Vīķes-Freibergas dzīvokļa iekārtošanas izmaksas tika pasludinātas par detalizēti neizpaužamām, jo dzīvokļa remontdarbu izdevumi atspoguļojot viņas personīgās vēlmes un personīgas lietas. Lai atceramies, ka V. Zatlera prezidentūras laikā tika noslepenotas Jūrmalas rezidences mēbeļu cenas. Kā vēlāk atklājās, tās maksājušas nepilnus 47 000 latu. Tad arī sabiedrība uzzināja, ka, piemēram, viena slepenā galda cena bijusi vairāk nekā 5700 latu.
Tagad AM Neatkarīgajai stāsta, ka V. Zatlers neesot izteicis savas vēlmes, kādam jābūt viņa vajadzībām iegādātajam limuzīnam. Neatkarīgā jau rakstīja, ka likumā un attiecīgajos MK noteikumos nav norādīts, ka eksprezidentu spēkratam jābūt luksusa klases limuzīnam. Taču arī pašreiz Aizsardzības ministrijas izsludinātajā konkursā par automašīnas iegādi ir prasība tieši pēc šāda auto. Tehniskajā specifikācijā norādītās prasības vieš aizdomas, ka tā sastādīta konkrētiem piegādātājiem – lai varētu iegādāties vai nu Mercedes S500, vai Audi A8, jo citi ražotāji standarta paketē nevar nodrošināt atsevišķas prasības. Jāpiebilst, ka tieši ar mersedesu un audi jau pārvietojas gan Guntis Ulmanis, gan Vaira Vīķe-Freiberga. Kā Neatkarīgajai iepriekš izteicās aizsardzības ministrs Artis Pabriks, BMW nav prezidenta mašīna.
Konkursos par auto iegādi eksprezidentu vajadzībām uzrādītais vidējais degvielas patēriņš uz 100 kilometriem realitātē jāpareizina ar koeficientu 1,5 vai 2, uzsver autoeksperts Uģis Vītols. Limuzīns neesot tik ekonomisks, lai apēstu vien deviņus litrus, un tas nozīmē, ka necik lēti eksprezidentu braucieni nesanāks.
AM gan cer, ka V. Zatlera nākamais auto neizmaksās dārgāk par 87 700 latu.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk