• Tweet

Ministru kabinets šodien lems par vēl plašākas ārkārtas situācijas teritorijas noteikšanu saistībā ar Āfrikas cūku mēri, kas kopā ar iepriekš noteikto ārkārtas teritoriju aizņems jau vienu ceturto daļu no Latvijas kopējās teritorijas. Šī bīstamā slimība skārusi desmit saimniecības Latgalē un vienu saimniecību Vidzemē.

Ministru kabinets šodien lems par vēl plašākas ārkārtas situācijas teritorijas noteikšanu saistībā ar Āfrikas cūku mēri, kas kopā ar iepriekš noteikto ārkārtas teritoriju aizņems jau vienu ceturto daļu no Latvijas kopējās teritorijas. Šī bīstamā slimība skārusi desmit saimniecības Latgalē un vienu saimniecību Vidzemē, raksta portāls NRA.lv

Āfrikas cūku mēris jau pirms dažiem gadiem uzliesmoja Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā, bet šogad arī Lietuvā, Polijā, Krievijā un nu arī Latvijā. Gada sākumā, kad Āfrikas cūku mēri konstatēja Lietuvā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs prognozēja, ka šī infekcija izplatās aptuveni ar 350–400 kilometru ātrumu gadā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja šo slimību neizdosies apturēt, nākamgad tā, iespējams, no Vidzemes un Latgales būs nonākusi jau līdz Kurzemei.

Profilakse – maz efektīva

Lai nepieļautu šīs slimības ienākšanu Latvijā, pērn tika spriests par žoga būvi gar Latvijas robežu, kas neļautu mežacūkām no Baltkrievijas migrēt uz Latviju. Eiropas Komisija (EK), kurai Latvija lūdza finansējumu, noraidīja šo ideju kā nereālu.

Arī Valsts meža dienesta ģenerāldirektora vietnieks Mārtiņš Līdums ideju par žoga būvi gar valsts robežu mežacūku migrācijas ierobežošanai uzskata par «utopisku ideju ar populistisku pieskaņu». Viņaprāt, būtu neiespējami nodrošināt, lai šāds žogs kalpotu ilgstoši. «Kas regulāri pārbaudīs, vai uz žoga nav uzkritis kāds koks un nogāzis žoga posmu?» jautā M. Līdums. Viņš uzskata, ka žoga vietā efektīvāks risinājums būtu režģa novietošana uz zemes, jo pārnadži pāri tādam neiet. Šādu barjeru nesabojātu, piemēram, krītošs koks. Taču problēmas sagādātu ūdenstilpes norobežošana. Tomēr Lietuva, kuru šī bīstamā infekcija skāra gada sākumā, nolēmusi par pusmiljonu eiro iežogot Āfrikas cūku mēra apdraudētos mežus valsts dienvidos.

Mežacūkas Latvijā dzīvo zaļi

Āfrikas cūku mēra ierobežošanā un ārkārtas situācijas prasību nodrošināšanā ir iesaistīts arī Valsts meža dienests, kas izsniedz medību apliecības, mēra mežacūku migrācijas tendences, apkopo informāciju par nomedītām mežacūkām utt. M. Līdums stāstīja, ka mežacūku skaita strauja palielināšanās bija vērojama pirms dažiem gadiem, pēdējos gados šī tendence vairs nebija tik izteikta. Gadā tiekot nomedītas aptuveni 37 000 mežacūku. M. Līdums pieļauj, ka šogad nomedīto mežacūku skaits varētu palielināties līdz 42 000. Tomēr pat šāds daudzums krietni atpaliek no limita – 60 000 mežacūku, ko gadā drīkst nomedīt. Lai ieinteresētu medniekus vairāk medīt mežacūkas, tiek spriests par kompensāciju izmaksu, līdzekļus gūstot no VAS Latvijas valsts meži.

Cilvēciskais faktors

M. Līdums skaidro, ka mežacūkas ir nometnieki, tas nozīmē, ka tās lielākoties mīt vienā teritorijā. Barības meklējumos tās, protams, pārvietojas, taču pa iestaigātām takām, dienā nostaigājot aptuveni 5–15 kilometru. Āfrikas cūku mēra vīruss var izplatīties no vienas cūkas uz otru tieša kontakta ceļā, kā arī netieši – ar barības, transporta līdzekļu, cūku kopšanas iekārtu un inventāra palīdzību, kā arī ar Ornithodoros ģints ērču starpniecību. To, vai Āfrikas cūku mēra vīruss Vidzemē nokļuvis no Latgales un vai tas noticis, inficējoties vienai mežacūkai no otras, pagaidām nav zināms. Lai gan šis vīruss ir ļoti izturīgs, tiešos saules staros tas aiziet bojā pāris stundu laikā. Tāpēc, iespējams, Vidzemē cūku saslimšanā ar Āfrikas cūku mēri var nebūt arī vainojama barība, pieļauj M. Līdums. Iespējams arī cilvēciskais faktors. Turklāt Valsts policija regulāri ziņo par gadījumiem, kad no karantīna zonas tiek mēģināts izvest cūkgaļu, kas ir kategoriski aizliegts.