Cer, ka atgriezīsies 130 000 emigrantu
Jebkurā no scenārijiem – vai tas būtu optimistisks vai pesimistisks – darbaspēka samazinājums Latvijā ir sagaidāms sabiedrības novecošanās dēļ, secinājusi Ekonomikas ministrija. Tāpēc valstī nepieciešama skaidra demogrāfijas politika, uzsvaru liekot uz dzimstības palielināšanu un reemigrāciju, diskusijā par diasporas lomu Latvijas ekonomikas un darba tirgus attīstībā sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomikas attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperts Normunds Ozols. Neatkarīgā rakstīja, ka EM iecerējusi izstrādāt reemigrācijas pasākumus, lai atgrieztu Latvijā tautiešus, kuri emigrējuši uz dažādām valstīm.
Diskusiju organizēja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks par sadarbību ar diasporu Rolands Lappuķe, kurš pauda viedokli, ka emigrantiem ir jārunā un jādod vēsts, ka viņus gaida Latvijā. «Daudzi jūtas piederīgi Latvijai, arī ja nedzīvo un nestrādā šajā valstī,» teica vēstnieks. Latvijas valsts piederīgo diaspora ārzemēs varētu sasniegt 300 000 cilvēku, visvairāk – 100 000 – Lielbritānijā, 25 000 – Īrijā, 20 000 – Skandināvijā, 14 000 – Vācijā, bet vairāk nekā 90 000 ir saistīti ar ASV.
EM analizējusi situāciju un secinājusi, ka desmit gados iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par 13% jeb 307 000 cilvēku, galvenokārt emigrācijas dēļ. Pēdējā desmitgadē no Latvijas emigrējuši 213 000 cilvēku, no viņiem 192 000 Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi.
Savukārt raksturojot pašreizējo iedzīvotāju struktūru Latvijā, N. Ozols norāda: 862 000 cilvēku ir nodarbināti, 166 000 bezdarbnieki, bet 567 000 ir neaktīvi. Viņu vidū ir gan bērni, gan studenti, gan mājsaimnieki, gan darba nespējīgie. «Tomēr tur ir aptuveni 80 000 cilvēku rezerve, kas tuvākajos gados varētu iesaistīties darba tirgū,» saka eksperts. No ekspertu klāstītā izriet, ka valstij nav citu iespēju, kā mēģināt atgriezt Latvijā ekonomiskos migrantus. «Mūsu pieņēmums ir tāds, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, cilvēki, kuri aizbrauca tieši krīzes dēļ, atgriezīsies,» saka N. Ozols. Kopumā Latvijā līdz 2030. gadam varētu atgriezties pat 120 000 emigrantu jeb 62 procenti no aizbraukušajiem. EM lielāko intensitāti paredz 2020. gadā. Tajā pašā laikā EM atzīst, ka Latvijā liela problēma ir strukturālais bezdarbs, kas arī ir pamats tam, ka ir liels bezdarbnieku skaits, bet tajā pašā laikā darba devējiem noteiktās nozarēs nav darbinieku. Šāda situācija, visticamāk, saglabāsies. EM piedāvā veicināt profesionālo (no vienas profesijas citā) un ģeogrāfisko mobilitāti, veidot kompleksu reģionālo politiku, lai mazinātu reģionālās atšķirības, kā arī izstrādāt skaidru demogrāfisko politiku. Tomēr vairāki diskusijas dalībnieki no uzņēmēju puses atzina, ka «nav skaidrs, kādu vīziju jūs gatavojaties parādīt ārzemēs strādājošajiem – kas Latviju sagaida, kādas algas te būs». Emigranti redzot TOP 20 pasaules valstis, kurās atalgojumu nevar salīdzināt ar Latvijas darba tirgus piedāvāto.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Katrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālāk