Cenu pieaugums šogad oktobrī straujāks nekā tas raksturīgs šim mēnesim
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 1,1%. Precēm tas pieauga par 1,4%, bet pakalpojumiem – par 0,3 %.
Oktobrim ir raksturīgs cenu kāpums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem. Iepriekšējos gados oktobrī patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4-0,8%, bet šogad cenu pārmaiņas oktobrī bija straujākās šajā mēnesī kopš 2008.gada. To galvenokārt ietekmēja cenu pieaugums energoresursiem.
Lielākā palielinošā ietekme oktobrī bija cenu kāpumam degvielai. Latvijā degvielas cenas oktobrī mēneša laikā pieauga par 8,9% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem. Augsto cenu degvielai turpina ietekmēt straujais pasaules naftas cenu kāpums. Pēc neliela krituma augustā, septembrī un oktobrī pasaules naftas cenām atkal bija vērojams straujš kāpums. Oktobrī vidēji mēneša laikā naftas cena pieauga par 11,6%, mēneša beigās Brent naftas cenai sasniedzot augstāko līmeni kopš 2014.gada oktobra – 86 USD par barelu. Naftas cenu kāpumu ietekmēja OPEC+ lēmums nemainīt plānoto mēreno ieguves apjoma palielināšanu, turpinot ierobežotas naftas piegādes, neskatoties uz augsto naftas cenu pēdējos mēnešos un pieprasījuma kāpumu.
Oktobrī turpinājās arī cenu pieaugums elektroenerģijai – par 4,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Cenu kāpumu elektroenerģijai galvenokārt ietekmēja cenu pieaugums dabasgāzei un patēriņa kāpums.
Liela palielinoša ietekme oktobrī bija cenu pieaugumam pārtikai, bet tas bija lēnāks, nekā raksturīgs šim mēnesim. Mēneša laikā pārtikas preču cenas pieauga par 0,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam piena produktiem, olām, svaigiem dārzeņiem un maizei, savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam cūkgaļai un svaigiem augļiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām oktobrī turpinājās kāpums un tās bija sasniegušas augstāko līmeni kopš 2011.gada jūlija. Oktobrī, salīdzinot ar septembri, tās pieauga par 3,9%, cenām pieaugot visās galvenajās pārtikas grupās. Pēdējos mēnešos pieaugumu galvenokārt noteica augu eļļu un labības cenu kāpums pasaulē, ko ietekmēja samazināta raža lielākajās eksportētājvalstīs un straujš importa pieprasījuma kāpums.
Pakalpojumiem cenas septembrī pieauga par 0,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā palielinošā ietekme bija vērojama cenu kāpumam ambulatoriem un ēdināšanas pakalpojumiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam izmitināšanas, atpūtas un kultūras pakalpojumiem.
Lielākā pazeminošā ietekme oktobrī bija mēnesim neraksturīgs cenu kritums apģērbiem un apaviem zemā pieprasījuma un Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ. To noteica cenu kritums apaviem par 9%, kas bija straujākais cenu kritums apaviem oktobrī kopš 1998.gada. Kopumā cenas apģērbiem un apaviem samazinājās par 1,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
2021.gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, patēriņa cenas pieauga par 6%. Gada vidējā inflācija bija 1,9 procenti.
Šogad vidējā gada inflācija varētu sasniegt 3%. Pandēmijai atkāpjoties un ekonomikai atveseļojoties, patēriņa cenas stabilizēsies. Vienlaikus to joprojām noteiks pasaules cenu svārstības.
Vēl par tēmu:
Tirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālākLatvijas Tirgotāju asociācija atbalsta iniciatīvu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli
Iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par aicinājumu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli. Iniciatīvai atbalstu paudusi arī Latvijas...
Lasīt tālākIeviesta iespēja Rimi taromātos depozīta maksu ieskaitīt klienta kartes uzkrājumā
Lai nodrošinātu klientiem ērtāku depozīta maksas apriti, no 15. aprīļa Rimi kopā ar Depozīta Iepakojuma Operatoru (DIO) un taromātu uzstādītāju Tomra Collection Latvia pirmo reizi Latvijā...
Lasīt tālākPĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024: Digitālais saturs – ceļš kā veidot zīmola atpazīstamību
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā eksperti sniedza ieskatu tajā, kā mainās pārdošanas un klientu servisa jomas, kādas ir efektīvākās...
Lasīt tālākIzaugsmes trenere: Kvalitatīva aukstā zvana saturs slēpjas sarunas sākumā
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā eksperti runāja par nākotnes iespējām, izaicinājumiem un tendencēm pārdošanā un klientu apkalpošanas...
Lasīt tālākBORN DIGITAL Latvia vadītājs: 80% klientu ir gatavi maksāt vairāk, ja lietotāju pieredze ir uzlabota
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā BORN DIGITAL Latvia vadītājs Gatis Hasners runāja par stratēģiski nozīmīgiem elementiem biznesa attīstībai...
Lasīt tālākAlkoholiskos dzērienus no pirmdienas līdz sestdienai nevarēs iegādāties pēc plkst. 20.00
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, plānots ierobežot laiku, kurā mazumtirdzniecībā varēs iegādāties alkoholiskos dzērienus. Plānots, ka no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu...
Lasīt tālāk26% darba ņēmēju kopumā savā ikdienas darba dzīvē no tiešā vadītāja nesaņem konstruktīvu atgriezenisko saiti
Pētījumu kompānija Kantar veica darba ņēmēju aptauju, kurā noskaidroja dažādus ar darbinieku noskaņojumu un darba vidi saistītus jautājumus, tostarp, vai darbinieki savā ikdienas darba...
Lasīt tālākVisu izšķirs tirgi
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana...
Lasīt tālāk